Kas tad ir šī klonēšana? Parasti ar klonēšanu tiek saprasts process, kurā nedabiskā ceļā no vienas šūnas vai organisma tiek iegūta jauna ģenētiski identiska šūnu vai organismu grupa]. Tas ir lielisks veids ar kura palīdzību neauglīgi vīrieši varēs kļūt par tēviem. Zinātnieki ņems topošā tēva šūnu, ko ievietos sievietes olšūnā, kas būs attīrīta, lai no olšūnas izvāktu DNS. Olšūna laboratorijā tiks apaugļota, bet radušos embriju ievietos iznēsāšanai mātes dzemdē. Mazulis par 99,9% būtu sava tēva ģenētiska kopija (pilnīgi visus gēnus klonēšanas ceļā nav iespējams nodot), bet tam nebūtu neviena mātes gēna. Bet tas par nākotni, jau tagad ir veikti vairāki klonēšanas procesi (pārsvarā pagaidām gan ar dzīvniekiem), piemēram, viens no šiem eksperimentiem bija unikāls ar to, ka klonēšana tika veikta, izmantojot divu atšķirīgu sugu dzīvniekus. No mirušā Āzijas gauru šūnas tika paņemta DNS informācija un ievadīta parastas govs olšūnā, kas savukārt bija “attīrīta” no tās oriģinālās ģenētiskās informācijas. Zinātnieki panāca, ka piedzimst gaurs, nevis tā krustojums ar govi. Augli iznēsāja parasta govs. Bet vēl pirms gauru mazuļa klonēšanas pasaulē nāca tāda maza, mīļa aitiņa vārdā Dollija. Kā tad norisinājās pirmais veiksmīgais klonēšanas mēģinājums. Zinātnieki uzskatīja, ka klonēšana no pieauguša dzīvnieka šūnas nav iespējama. Lai gan ikviena šūna satur pilnu gēnu komplektu jauna dzīvnieka izveidošanai, pieauguša dzīvnieka šūnā visas gēnu “instrukcijas” nav nolasāmas, jo tā (šūna) ir specializējusies tikai noteiktas ķermeņa daļas šūnu producēšanā. Skotu zinātniekiem izdevās atklāt, kā jāiedarbojas uz šūnas visu gēnu komplektu, lai radītu jēru no pieaugušas aitas tesmeņa šūnas.…
