Suns cilvēkam ir labs un uzticams draugs. Viņš prot iepriecināt mīlīgi pieglaužoties. Viņš vienmēr vēlās būt blakus, ieklausīties katrā vārdā.
Arī šī vecā vīra vienīgais draugs bija viņa kucīte Grācija, kurai bija četri jauki kucēni, kurus viņš vēlējās atdot labās rokās, cilvēkiem, kas mīl dzīvniekus un rūpējas par tiem.
Pirmo kucēnu nopirka mūziķis Gusts. Viņš nebija plānojis pirkt suni, lai gan jau bērnībā pēc tā bija ilgojies, bet šoreiz tiklīdz to ieraudzīja, nespēja ne acis novērst, it kā tas būtu viņa liktenis. Gusts, līksmi dziedādams, pārnesa suņuku mājās, bet tur viņus sagaidīja vilšanās, jo lielais, negantais runcis Jaguārs nevēlējās ar šādu sīku suņuku draudzēties. Runcis nikni iesita ar ķepu mazajam takšelim, un arī Gusta māte nicīgi izteicās par suņuku un slavēja savu mīluli Jaguāru. Gusts saprata, ka šajā mājā tieši mātes dēļ kucēns nevarēs palikt, jo arī sunim vajag mīlestību. Viņš aiznesa takšeli savai draudzenei Paulai, kurai bija divas meitenes, kas priecāsies par dzīvnieciņu. …