Cilvēks kultūrvides kontekstā

Mēs visi esam redzējuši fantastikas filmas, kurās kāds varonis nonāk citā vēsturiskā laikmetā. Šis ceļotājs no cita gadsimta nespēj saprast to, kas tur dzīvojošiem cilvēkiem liekas tik pašsaprotami un vienkārši. Savukārt šis ceļotājs apkārtējiem šķiet dīvains, ne gluži normāls, katrā ziņā- citāds nekā viņi paši.
Iedomājoties, kā es iejustos, piemēram 13. gadsimtā, vai es varētu izturēties tā, lai apkārtējie nenojaustu, ka es esmu no cita laika! Vai spētu runāt, domāt, uztvert visu notiekošo līdzīgi tur dzīvojošajiem? Vai pietiekami veikli un pareizi spētu darīt darbu, kas man būtu jāveic, lai izdzīvotu?
Ikdienā mēs bieži novērtējam cilvēku pēc tā, vai viņa dzīvesveids atbilst mūsu vidē, mūsu kultūrā pieņemtajam uzvedības veidam. Puisis uzvalkā ar kaklasaiti iederas lietišķā vidē vai teātrī, svētkos. Ja šis puisis tajā pašā apģērbā ieradīsies kartupeļu talkā, nez vai viņš tur īsti iederēsies. Izpratne par to, kas ir atbilstošs, piederīgs, adekvāts, "normāls", mainās ne tikai dažādās kultūrās, bet arī laika gaitā vienas kultūras ietvaros, kā arī variējas atkarībā no tā, pie kuras sabiedrības grupas cilvēks pieder. Pilsētnieki vasarā, braucot uz laukiem, jau rēķinās ar to, ka tur valda mazliet citādi noteikumi nekā pilsētā. Daudzos lauku ciemos Latvijā pieņemts sveicināt pretimnākošo, pat ja tas ir pavisam svešs cilvēks. Dīvaini tas šķiet tikai tiem, kas nezina šo paradumu un tāpēc, nonākot laukos, jūtas izbrīnījušies, saņemot sveicienus. Ja laicīgi netiek saņemts atbildes sveiciens, vietējioe cilvēki var pretimnācēju uzskatīt par nepieklājīgu cilvēku.…