Secinājumi
Māras Zālītes grāmata „Pieci pirksti” atļāva ielūkoties un izdzīvot tos brīžus, ko piedzīvoja mazā Laura. Grāmatā man patika, ka bija daudz Lauras pārdomu par klejojumiem dabā, kas atgrieza mani manā bērnībā, kurā arī bija daudz skaista un viegla prieka tikai par to vien, ka spīd saule, pie zemes mētājas sulīgas plūmes, kuras tā vien prasās kā tikt ieliktas mutē, ka gar ceļiem un mazām takām aug ceļmallapas, kas palīdz nobrāzto elkoņu, ceļu un tulznaino pēdu dziedēšanā.
Gunara Janovska grāmata „Sõla” ir nedaudz atšķirīgāka nekā Māras Zālītes grāmatā „Pieci pirksti”, jo G.Janovska stāstā Arturs aizceļo uz svešzemi viens pats, kur līdzās viņam nav neviena tuvā, kas atbalstītu un spētu Arturu motivēt, un arī galvenais tēls nezina to, kad varēs atgriezties savā dzimtenē.
Izlasot autobiogrāfijas darbu „Pieci pirksti” un romānu „Sõla” rodas daudz dažādu pārdomu par latviešiem un cilvēkiem, kuri ir nonākuši svešumā. Grāmatas man palīdzēja vairāk saprast tos brīžus, ko ir piedzīvojuši latviešu cilvēki un mani vecvecāki - sāpēs un smagās atmiņas.
Savukārt Paulu Koelju grāmata „Alķīmiķis” ir pavisam atšķirīgāka nekā „Pieci pirksti” un „Sõla”, jo tajā galvenais varonis pats izvēlas doties uz svešzemi un meklēt savu likteni tur.
„..Tavas bagātības būs tur, kur būs tava sirds.”
Varu teikt, ka Dzīvē neviens cilvēks nezina, kā var izmainīties viņa dzīve nākotnē, varbūt kāds dosies uz ārzemēm labākas dzīves meklējumos, kā to pašlaik ir izdarījuši daļa Latvijas iedzīvotāju. …