Cilvēku dzīvesveids akmens laikmetā

Vēl pirms 50 gadiem nelielas vācēju, mednieku un zvejnieku grupas dzīvoja daudzviet pasaulē, tostarp Āfrikas dienvidos un austrumos, Dienvidamerikā un arktiskajos apgabalos. Mūsdienās šādu cilšu skaits ir ievērojami sarucis, bet dažas atlikušās antropologi izpētījuši, cik vien tas bija iespējams. Un kaut gan bieži izskanēja apgalvojums, ka šos vācējus un medniekus nevar salīdzināt ar sirmā senatnē dzīvojošajiem, daudzi antropologi un arheologi tāpat dažbrīd mēģinājuši veikt piesardzīgus salīdzinājumus starp akmens laikmeta un mūsdienu vai pavisam nesenas pagātnes ciltīm. Īpaši liels vilinājums tas ir tāpēc, ka parasti nav atrodamas pārāk daudzas vācēju un mednieku atrastās fiziskās liecības, kas spētu kaut ko pavēstī par viņu izskatu, vecumu vai dzīvesveidu.
Simtiem skeletu palika zem lupas. Sibīrijā pie Baikāla ezera situācija ir atšķirīga. Šis ezers, ko no ģeogrāfijas zinām kā lielāko saldūdens krātuvi pasaulē, savos krastos slēpj kapus, kuros guļ simtiem vecu skeletu – senākajiem no tiem ir gandrīz 9000 gadu.
Šos akmens laikmeta kapu laukus izpēte sākusies jau 19. gadsimta beigās, bet kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem te ieguldīti papildu spēki un speciālistu zināšanas. Šeit darbojas kanādiešu vadīts pētnieku kolektīvs ar dažādu nozaru ekspertiem. Tagad viņi pēta daudzos skeletus un kapu piedevas, mēģinot uzskicēt priekšstatu par cilvēkiem, kas gadu tūkstošiem mitinājušies Baikāla un tajā ietekošo upju krastos.
Ziemā te bija un ir auksti, turpretī īsās vasaras mēdz būt visai karstas. Baikāla ezera rajons robežojas Sibīrijas ziemeļu teritorijām, kur valda mūžīgais sasalums. Tas nozīmē, ka gabaliņu zem virskārtas zeme nekad neatkūst pilnībā.…