Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:337505
 
Author:
Evaluation:
Published: 27.12.2005.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 7 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
  Dabas katastrofas    4
  Dabas katastrofu cēloņi un veidi    4
  Tūkstošiem cilvēku iet bojā zemestrīcē Turcijā    4
  Zemestrīce Turcijā nogalina desmitiem cilvēku    5
  Stiprākās zemestrīces no 1906. – 1964.gadam    5
  Vulkānu izvirdumi    6
  Filipīnās atkal draud vulkāna izvirdums    6
  Aktīvākie vulkāni no 1883. - 1956.gadam    6
  Meteorītu ietekme    7
  Vai cilvēces attīstību ietekmējuši meteorīti?    7
  Dusiet saldi, asteroīds vēl nenāk!    7
  Mūsu planētai ir milzīga sūce    9
  Globālā sasilšana    10
  Globālajā sasilšanā, iespējams, ir vainojama Saule    10
  Globālā sasilšana Šveices Alpos ļaus audzēt palmas    10
  Globālā sasilšana maina ekosistēmu Austrālijas kalnos    10
  Globālās sasilšanas dēļ koraļļu rifi izmirs 2050.gadā    11
  Cilvēku izraisītās katastrofas    12
  Cilvēku izraisīto katastrofu cēloņi un veidi    12
  Ekosistēmas    12
  Arāla jūra    12
  Dienvidslāvija    13
  Tuvojas sugu izmiršana    15
  Izmantotā literatūra    16
Extract

Visa cilvēces pastāvēšanas vēsture ir cilvēka un dabas mijiedarbības vēsture. Cilvēks, būdams dabas sastāvdaļa, ir piekļauts dabas likumiem. Vienlaikus viņš kā saprātīga un radoša būtne arvien vairāk un prasmīgāk izmanto dabas vidi un dabas procesus savas eksistences nodrošināšanai.
Cilvēces pirmsākumos dabiskā barības bāze noteica cilvēku skaitu un ataudzes tempus, atšķirīgā dabas vide veidoja cilvēku rasu, dzīvesveida, vēlāk – saimniekošanas veida īpatnības. Bezspēcība un bailes no draudīgajiem dabas spēkiem radīja reliģiju.
Pašreizējā zinātnes un tehnikas attīstība vēl nedod cilvēkam iespēju ietekmēt vai novērst stihiskās dabas katastrofas, labākajā gadījumā – tikai spēju tās paredzēt (zemestrīču prognozes ASV un Japānā, globālie meteoroloģiskie novērojumi un viesuļvētru brīdinājumi) vai mazināt to iespējamos postījumus: cilvēki izvēlas atbilstošu dzīvesvietu (lavīndrošas kalnu nogāzes), piemērotu apbūvi (seismiski izturīgas ēkas Japānas pilsētās) vai veic aizsardzības pasākumus (aizsargdambju būve, aizsarg stādījumu ierīkošana). Kamēr cilvēki vēl nav iemācījušies savaldīt postošos dabas spēkus, stihiskās dabas katastrofas var uzskatīt par globālu pasaules problēmu. Diemžēl daudzas no tām cilvēki provocē paši ar neapdomīgu un nepareizu rīcību (zemes iegruvumi derīgo izrakteņu ieguves vietās, noslīdeņi un lavīnas, smilšu un putekļu vētras apgabalos ar noplicinātu augāju, plūdi vai augsnes sasāļošanās, ja nepareizi tiek ierīkoti aizsprosti vai apūdeņošanas sistēmas)…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −5,48 €
Work pack Nr. 1202369
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register