Cinks

IIB apakšgrupas d elementa cinka atoma elektroniem raksturīgs pilnīgi pabeigts stabils 3d apakšlīmenis.
Veidojot savienojumus, cinka atoms izmanto tikai ārējos 4s elektronus un tā oksidēšanas pakāpe ir +2. Cinkam nav raksturīgas citas oksidēšanās pakāpes. Līdz ar to Zn2+ jons savienojumos ir bezkrāsains un labs kompleksu veidotājs (koordinācijas skaitlis 4, retāk 3 un 6).
Cinka apakšgrupas elementiem raksturīga īpatnība ir tieksme veidot kompleksos savienojumus. Ar to šie elementi līdzīgi vara apakšgrupas elementiem.
Atrašanās dabā. Kopējais cinka saturs Zemes garozā ir 0,01% (pēc masas), un tas atrodas sešu stabilu izotopu veidā. Ir arī mākslīgi iegūti daudzi radioaktīvie izotopi. Galvenie dabā sastopamie cinka savienojumi, no kuriem to arī iegūst, ir minerāli cinka māns ZnS un galmejs ZnCO3. Rūdu atradnes koncentrētas noteiktās zemeslodes vietās un satur arī kadmija sulfīdu CdS. Cinks un tā analogi ietilpst arī polimetālisko rūdu sastāvā…