Jēdziens „civilizācija” ir cēlies no latīņu vārda „civilis” (pilsoņa, pilsoņu, valsts, sabiedrisks).
Civilizācija – augsti attīstīta sabiedrība ar strukturētu darba dalīšanu, kas balstās uz saprātu, pārvaldes sistēmu u.c. Civilizācijas jau bija veidojušās no seniem laikiem, kur katram bija savi pienākumi. Terminam civilizācija ir cieša saistība ar kultūras jēdzienu, jo civilizācija rodas no kultūras.
Zinātniskajā un populārzinātniskajā literatūrā civilizācijas jēdziens tiek lietots dažādos kontekstos. Par vienu no izplatītākajiem var uzskatīt civilizācijas jēdzienu kā sabiedrību, kura sasniegusi zināmu attīstības pakāpi un kuru vieno vēsturiska un kultūras kopība.
Civilizācija ir tāds dzīvās vielas kopums, kas spēj uztvert, iegūt, apstrādāt un izmantot informāciju par sevi un vidi, lai iegūtu, apstrādātu un izmantotu informāciju par sevi un vidi pašsaglabāšanās nolūkam.
Par civilizāciju varam dēvēt gan vienu tautu ar tās sabiedrisko iekārtu, gan radniecīgu tautu kopumu.
Viduslaikos vairums Eiropas vēsturnieku civilizācijas jēdzienu saistīja pārsvarā ar reliģiskiem kritērijiem. Tā kā šajos gadsimtos sabiedrības apziņa lielā mērā bija reliģiski caurausta, tad arī Kristus dzimšana tika uzskatīta par galveno notikumu cilvēces vēsturē. Tādēļ visi vēsturiskie procesi vispirms tika šķiroti kā notikuši.
edziļinoties pat vissenākajā vēsturē un izvērtējot šo faktoru lomu nākas secināt, ka tieši sabiedrības zināšanu līmenis, nepārtraukts inovācijas process bija noteicošie faktori tajās civilizācijās, kuras pārdzīvojušas ilgstošu uzplaukuma periodu. Un otrādi – apsīkstot šo faktoru darbībai civilizācijas drīz vien nonākušas strupceļā, piedzīvojušas stagnāciju un sabrukumu, līdz pat pilnīgai izzušanai no vēsture arēnas.
Vēl senie grieķi tiem zināmo pasauli bija sadalījuši trīs galvenajās zonās, atkarībā no raksturīgajiem dabas apstākļiem. Par kritēriju šādai dalīšanai kalpoja gaisa temperatūra. Rezultātā tika nošķirta tropiskā, mērenā un polārā zonas. Grieķi neizdalīja mitrumu kā atsevišķu kritēriju. Kombinējot šos faktorus var izdalīt dažādus klimata veidus. Praksē bieži sastopami 5 galvenie klimatu veidi ar vairākiem paveidiem katrā. Tie ir:
1.Arktisks(tundra)
2.Auksts(skuju koku meži, taiga)
3.Vēss(jauktie meži)
4.Silts(vidusjūras un tropiskie augi, un platlapju meži)
5.Tropisks(tuksnesis, savanna, džungļi, tropiskie mūžzaļie meži).…
