Secinājumi
Veicot kursa darbu, izvirzīto mērķi sasniedzām – tika izpētītas un analizētas crouch tipa gaitas paterna raksturīgākās iezīmes bērniem ar spastisku cerebrālās triekas formu, kā arī tika noskaidrotas fizioterapijas iespējas tās koriģēšanā. Tika secināts, ka:
1. Cerebrālā trieka ir visizplatītākais motorās nespējas cēlonis bērniem ar spasticitāti kā visbiežāko motoro elementu (60%). Traucējumu līmenis cerebrālas triekas gadījumā variē no ļoti minimāliem līdz ļoti izteiktiem, bet 58,2% no bērniem ar cerebrālo trieku spēj staigāt patstāvīgi.
2. Gaitas paternus iespējams noteikt analizēt pēc dažādiem faktoriem - izmantojot potītes, ceļa, gūžas un iegurņa kinemātiku sagitālā plaknē, transversālās plaknes abnormalitātes, klasificēt gaitu tikai pēc ceļa vai citas lielās locītavas kinemātikas, ietvert ne tikai kinemātiskos paternus, bet specifisku kinemātisku un kinētisku paternu kombinācijas
3. Pārsvarā tiek izmantoti Rodda un Graham apkopotie gaitas paterni. Spastiskai hemiplēģijai izšķir: 1. paterns – krītošā pēda, 2A paterns – eqinus pēda, 2B paterns – equinus pēda un genu recurvatum, 3. paterns – jump knee un 4. paterns. Spastiskai diplēģijai izšķir: īsta equinus gaita, palēcienu gaita, šķietama equinus gaita, crouch tipa gaita.
4. Crouch tipa gaita ir izplatīts pataloģiskas gaitas paterns pacientiem ar spastisku cerebrālās triekas formu, it īpaši – spastisku diplēģiju vai kvadriplēģiju. Tas tiek raksturots ar pārmērīgu ceļa fleksiju un palielinātu fleksiju gūžās, un/vai potītes dorsifleksiju gaitas balsta fāzes laikā.
…