Cunftes un to loma viduslaiku saimnieciskajā dzīvē

IEVADS
Feodālā uzplaukuma laikā ap 10. – 11. gs., sāka veidoties nacionālas centralizētas feodālās valstis. Tās veidojās vietās, kur amatniekiem un tirgotājiem bija visizdevīgākie ekonomiskie apstākļi, kā arī kur bija lielāka politiskā drošība, tādēļ arī amatniecība tiek uzskatīta par pilsētu vēsturiski vecāko saimniecības nozari. Pēc cunftu izveidošanas, amatniecība sāka strauji attīstīties. Lai arī cunftu stingrie noteiktumi sākotnēji nostiprināja cunftu sistēmas darbību, tomēr tie sāka bremzēt ražošanas tehnisko attīstību. Tādēļ, lai apmierinātu strauji pieaugošo pieprasījumu pēc precēm, sākās manufaktūru veidošanās, kas noveda pie cunftu likvidācijas.
Izpētot, kā ir veidojušās cunftes un kā tās ir attīstījušās, kā arī likvidēšanas iemeslus, var iegūt informāciju par manufaktūru veidošanos un rūpniecības attīstīšanos, tāpēc uzskatu šo tēmu par aktuālu. Rakstot šo referātu, mans mērķis ir noskaidrot cunftu darbības pozitīvās iezīmes, kuras sekmēja ražošanas attīstību, un negatīvās iezīmes, kuras bremzēja ražošanas attīstību.

1. CUNFTE, TĀS FUNKCIJAS
„Cunfte – vienu amatu strādājošu pilsētas amatnieku organizācija Eiropā viduslaikos un jauno laiku Rietumeiropā. Par cunftu pilntiesīgiem locekļiem bija tikai meistari, kuriem bija darbnīcas un darbarīki un kuri paši strādāja ar zeļļu un mācekļu palīdzību. Cunftes sargāja amatnieku ekonomiskās un politiskās tiesības pret feodāļiem, tirgotājiem un pilsētas dižciltīgajiem. Katrai cunftei bija savi statūti- šrāgas, sava pašpārvalde un sava simbolika- karogs, ģerbonis.” Cunftes sastāvēja no noteikta amata amatniekiem, kuri sāka ražot preces tirgum, tādēļ pārcēlās uz pilsētām, kur šīs preces bija vieglāk realizēt, veidojot amatnieku pilsētas.
…