Dabas katastrofas

Par dabas katastrofām var uzskatīt visus tos dabā noritošos procesus, kas apdraud cilvēka dzīvību un tā radīto vidi. Dabas katastrofas nav nekas pretdabisks, tie ir nenovēršami Zemes garozas kustības, atmosfēras cirkulācijas vai hidrosfēras procesi, tādēļ cilvēkiem jāiemācās gan ar tiem sadzīvot, gan iemācīties tos paredzēt un dzīvot tā, lai katastrofu postījumi būtu pēc iespējas mazāki.

Pēdējos 10 gados 568 lielas dabas katastrofas, kas prasījušas ap 50000 cilvēku dzīvību gadā un sagādājušas aptuveni 60 miljardu dolāru gadā lielus zaudējumus.

Saprotams, ka ir zonas kur dabas katastrofas notiek biežāk, nekā citviet, pārsvarā šo sadalījumu ietekmē šajās vietās valdošais klimats:
Seismiski aktīvie rajoni – Klusā okeāna piekrastē;
Plūdu apdraudētās teritorijas – lielo Pasaules upju krastos;
Tropisko ciklonu ceļā esošie apgabali – Klusā un Indijas okeāna ekvatoriālajā, subekvatoriālajā un tropu joslā, Karību jūras baseinā;

Likumsakarīgi, ka dabas katastrofu postījumi ir lielāki valstīs ar zemu attīstības līmeni, jo šajos apvidos trūkst līdzekļu lai sekmīgi veiktu glābšanas darbus un novērstu katastrofu radītos postījumus.
Zinātnieki ir secinājuši, ka cilvēka bojā ejas iespējamība dabas katastrofās pēc attīstības līmeņa valstīs, kurās tie dzīvo, ir:
Ekonomiski augsti attīstītajās valstīs – 1 no 1000000 cilvēku
Ekonomiski vāji attīstītās valstīs – 1 no 100000 cilvēku
Nabadzīgajās valstīs – 1 no 10000 cilvēku…