Dabas parādības atmosfērā

Uz Ze­mes no­tiek da­žā­das da­bas pa­rā­dī­bas. Da­ļa no tām vei­do­jas tie­ši uz Ze­mes, bet da­ļa at­mo­sfē­rā.
At­mo­sfē­ra ir Ze­mes gai­sa ap­valks. Tās apakš­ējā, vis­blī­vā­ka­jā slā­nī -Tro­po­sfē­rā no­ri­si­nās mums la­bi pa­zīs­ta­mās pa­rā­dī­bas – pār­vie­to­jas gai­sa ma­sas, vei­do­jas mā­ko­ņi, mig­la, krīt no­kriš­ņi. Tro­po­sfē­rā at­ro­das gan­drīz vi­si at­mo­sfē­ras ūdens tvai­ki.
Vējš ir gai­sa kus­tī­ba virs Ze­mes ho­ri­zon­tā­lā vir­zie­nā.
Gai­sa pār­vie­to­ša­nās tie­šais cē­lo­nis ir at­mo­sfē­ras spie­die­na at­šķi­rī­bas. Gaiss no augst­a spie­die­na ap­ga­ba­liem plūst uz zem­a spie­die­na ap­ga­ba­liem. Jo lie­lā­ka ir spie­die­na star­pī­ba, jo spē­cī­gāk pūš vējš.
At­mo­sfē­ras spie­diens virs ze­mes ne­pār­trauk­ti mai­nās, tā­pēc gai­sa ma­sas vi­su lai­ku pār­vie­to­jas, ie­dams sa­vus ce­ļus, no vie­nas vie­tas uz ot­ru. Vējš pūš no vie­nas vie­tas uz ci­tu vie­tu, bet vien­mēr no augst­a at­mo­sfē­ras spie­die­na ap­ga­ba­la uz zem­a spie­die­na ap­ga­ba­lu.
Daž­kārt vējš ir tik­ko ma­nāms – kā vieg­la vēs­ma, bet daž­kārt sa­sniedz tā­du spē­ku, ka lauž ko­kus un no­rauj ēkām jum­tus.
Vē­ja brāz­ma – pēkšņs, spē­cīgs vē­ja pū­tiens, rei­zēm ar lie­tu.

Vē­ja daudz­vei­dī­ba.
Uz ze­mes ir mil­zī­ga vē­ja da­žā­dī­ba. Ir vē­ji, kas vi­su ga­du pūš vie­nā vir­zie­nā [pa­sā­ti], un ir vē­ji, kas div­reiz ga­dā mai­na vir­zie­nu [mu­so­ni]. Da­ži vē­ji ap­tver pla­šu te­ri­to­ri­ju [glo­bā­lie vē­ji], bet ci­ti vei­do­jas ne­lie­lā te­ri­to­ri­jā [vie­tē­jie vē­ji].
Pa­sā­ti. Ek­va­to­ra tu­vu­mā Ze­mes vir­sa stip­ri sa­silst un sa­sil­da arī gai­su. Tā­pēc šeit vei­do­jas zem­a spie­die­na ap­ga­bals. Te­ri­to­ri­jā, kas at­ro­das ap 30(pla­tu­mu [gan zie­me­ļu, gan dien­vi­du pus­lo­dē], iz­vei­do­jas augst­a spie­die­na ap­ga­ba­li. Pa­sā­ti ir pat­stā­vī­gi vē­ji, kas vi­su ga­du pūš no 30(pla­tu­ma uz ek­va­to­ru. Ze­mes grie­ša­nās ie­tek­mē pa­sā­ti no­vir­zās zie­meļ­pus­lo­dē pa la­bi, bet dien­vid­pus­lo­dē pa krei­si.
Mu­so­ni. At­mo­sfē­ras spie­die­na star­pī­ba vei­do­jas starp gai­su virs sau­sze­mes un gai­su virs jū­ras. Līdz ar to oke­ānu un jū­ru pie­kras­tē ro­das mu­so­ni – vē­ji, kas zie­mā pūš no sau­sze­mes uz jū­ru, bet va­sa­rā no jū­ras uz sau­sze­mi.
Brī­ze. Upes, eze­ra vai jū­ras pie­kras­tē līdz­īgi vei­do­jas dien­nakts vējš – brī­ze, kas di­vas rei­zes dien­nak­tī mai­na vir­zie­nu. Die­nā vējš no jū­ras pūš uz sau­sze­mi, bet nak­tī no kras­ta uz jū­ru.Vē­ju rak­stu­ro tā vir­ziens un stip­rums.
Vē­ja vir­zie­nu no­sa­ka pēc de­bes­pu­ses, no ku­ras vējš pūš.
Da­bā vē­ja vir­zie­nu var no­teikt pēc dū­miem, kas kūp no skur­ste­ņa, pēc plī­vo­jo­ša ka­ro­ga un tam­lī­dzī­gi.
Lai no­skaid­ro­tu val­do­šos vē­jus kā­dā ap­vi­dū, tad jā­uz­zī­mē vē­ja re­žī­ma gra­fisks at­tē­lo­jums, ko sauc par vēj­ro­zi.
Vē­ja stip­rums ir at­ka­rīgs no vē­ja āt­ru­ma. Vē­ja āt­ru­mu mē­ra ar at­tā­lu­mu, ko at­tie­cī­gā gai­sa ma­sa veic vie­nā se­kun­dē [m/s]. Vē­ja āt­ru­mu iz­sa­ka arī bal­lēs [0 – 12]. …