Dabasgāze ir dzīvnieku un augu atliekas, kas auguši un dzīvojuši auglīgos purvos, upju ielejās un deltās pie jūras vai seklos jūras ūdeņos pirms vairākiem milijoniem gadu. Kad šie augi un dzīvnieki nomira, ielejās un deltās applūzdamas, upes tos pārklāja ar smilšu un māla kārtu vai ieskaloja jūrā. Vairāku milijonu gadu laikā augu un dzīvnkieku atliekas tika pakāpeniski apglabātas zem biezas smilšu un māla kārtas. Dziļi jūras gruntī un sauszemes slāņos augu un dzīvnieku atliekas pakāpeniski pārvērtās dabasgāzē- fosīlajā kurināmajā.
Dabasgāze radusies dziļi zemes dzīlēs. Dabasgāze ir ogļūdeņražu maisījums, kas veidojies un uzkrājies zemes garozā. Sastāv no mētāna (līdz 90%), etāna, propāna, un butāna ar viegli gaistošo šķidro ogļūdeņražu, kā arī slāpekļa , sērūdeņraža, hēlija un argona piemaisījumiem. Dabasgāze radusies, pārveidojoties nogulumu organiskajām vielām. Šajos procesos rodas metāns, sērūdeņradis, oglekļa dioksīds, kuri veido dažādus savienojumus ar ūdeni – gāzhidrātus. Tie veidojas un uzkrājas ūdens baseinu dziļākajās vietās, parasti zemā temperatūrā.
Degošā dabasgāze ir gāzveida ogļūdeņražu maisījums, kas veidojas un uzkrājas Zemes garozā. Sastāv no metāna, etāna, propāna un butāna ar viegli gaistošo šķidro ogļūdeņražu, CO2, N2, H2S, He un Ar piemaisījumiem. Veidojas, katalītiski pārveidojoties nogulmiežu organiskajām vielām. Rūpnieciskie krājumi koncentrēti norobežotās ar citiem izrakteņiem nesaistītās atradnēs; naftas atradnēs, kur dabasgāze (naftas pavadgāze) daļēji vai pilnīgi izšķīdusi naftā vai atrodas virs naftas iegulas; gāzkondensātu atradnes, kurās gāze piesātināta ar šķidriem, viegli gaistošiem ogļūdenražiem.…
