IEVADS
“Rudens iekrāso Latviju. Katrā mājā vāzēs nu ir dažādkrāsu ziedi” cildina dālijas.
Puķkopības nozare tika atzīta par perspektīvu tautsaimniecības nozari.
Lauksaimniecībai puķkopība ir kā dārzkopības apakšnozare.
Puķkopības attīstības iespējas:
kultūrainavas un sakoptas vides veidošanā;
lauksaimnieciskās produkcijas dažādošanai;
netradicionālās lauksaimniecības attīstīšanai;
vietējiem klimatiskajiem apstākļiem piemērotu puķu kultūru selekcija;
vietējās puķu produkcijas (ziedu, stādu un sīpolu/gumu) audzēšana.
Dālijas ir vienas no visskaistākām un vispopulārākām puķēm. Tās krāšņi zied sabiedriskos apstādījumos un piemājas dārziņos. Grūti atrast kādu labi noformētu atpūtas dārzu, kuru negreznotu dālijas ar savu ziedkopu apbrīnojamo formu un krāsu dažādību, it sevišķi vasaras nogalē un rudenī. [4]
Pateicoties tieši ārkārtīgai formu, krāsu un izmēru dažādībai, dālija Latvijā kļuvusi par vienu no populārākajām dārza puķēm un ieņem arī stabilu vietu griezto ziedu tirgū.
Dāliju audzēšana, pavairošana, gumu saglabāšana un cīņa ar kaitēkļiem un slimībām vienmēr ir bijis aktuāls sarunu temats gan starp pieredzējušiem dāliju audzētājiem, gan iesācējiem. [3]
Kursa darbā esmu izvēlējies tēmu “Dāliju audzēšanas bioloģiskais saimniecības raksturojums”. Dālijas ir mūsu ģimenes vispāratzītākais gumpuķkopības audzēšanas veids. Ar šo audzēšanu esmu praktizējis gan Kurzemē, gan Vidzemē uz krasi atšķirīgām augsnēm. Par dāliju kultūru audzēšanas noderību varu aprakstīt šādi: lai ap viensētu labiekārtotu ar šo zaļo celtniecību un ieņem arī stabilu vietu istabas vāžu griezto ziedu kompozīciju vidū, piemēram, vairums “Dzērvenītes” dāliju ziedu ļoti labi kompozicē kopā ar baltām gladiolām un asparāgo ar vai bez sarkanām odziņām.
Darba mērķis ir teorētiski un praktiski apgūt dāliju sortimentu un to izmantošanas veidus, kā arī iepazīt dāliju audzēšanas, mēslošanas, pavairošanas un realizācijas tehnoloģiju.
Darba uzdevums ir aprakstīt dāliju audzēšanas procesu un problēmas Latvijā.
1.1. Dāliju morfoloģiskās īpatnības
Dālijas mūsu dzimtenes dārzos un apstādījumos ir atvasaras lielākais un jaukākais krāšņums. Dālijas aprakstījis jau 1575.gadā spāniešu ārsts Francisko Hernadezs, nosaucot tās par „Singenesia superflau”.
Eiropā dālijas ievestas no Meksikas 1789.gadā un izplatījās ļoti ātri. 1791.gadā nosauca jauno sugas aprakstu par Dhalia pinnata - par godu zviedru botāniķim Dr.Andreasam Dālam. Lieli nopelni dāliju izplatīšanā Baltijā un Krievijā ir Rīgas dārzniekam J.Cigram, kas 19.gadsimta sākumā un vidū bija viens no galvenajiem cariskās Krievijas muižu apgādātājiem ar krāšņumaugiem. J.Cigras 1828. gada cenrādī aprakstīti 55 kuplo dāliju kultivāri. [4]
Par dālijas popularitāti liecina fakts, ka pēdējos simts gados ir reģistrētas > 50 000 dāliju šķirnes, bet mūsdienās tiek audzētas ~ 20 000 dāliju šķirņu!
…
