Darba alga ir ienākums, ka saņem darba spēka īpašnieks, izmantojot savas darba spējas.
Darba alga ir darba tirgus smaguma centrs, tā ir darba tirgus sākums un gala rezultāts.
Darba alga ir samaksa par darba pakalpojumu, par noteiktu tā rezultātu. Praksē redzam, ka darba algas lielums ir atšķirīgs dažādās valstīs, reģionos, dažādiem darbības veidiem, kā arī dažādiem indivīdiem. Šīs atšķirības ir tik ievērojamas, ka jāšaubās, vai ir pieņemams tik izplatīts uzskats, ka darba algas līmeni vispirms regulē izmaksas, kas nepieciešamas darba spēju atjaunošanai konkrētā situācijā. Tik tiešām, darba algai ir jānodrošina elementāri izdzīvošanas nosacījumi, tomēr rodas jautājums, ko mēs saprotam ar darba spēju atjaunošanas izmaksām. Bet galvenais – kādēļ šīs izmaksas, ja par pamatu ņem darba algu, tik ievērojami atšķiras. Vai tiešām Latvijā izmaksas darba spēju atjaunošanai, kas izpaužas darba algā, ir aptuveni 10 reižu zemākas nekā pasaules attīstītākajās valstīs?
Atbildi uz šo jautājumu var sniegt darba algas teorija. Mūsdienu pasaulē darba algas izpratnes pamatā ir neoklasiskā teorija:
1.Darba algu determinē darba piedāvājums un pieprasījums. Šāds apgalvojums ir pilnībā saskaņojams ar klasisko ekonomisko teoriju.
2.Darba pieprasījums ir atkarīgs no darba robežprodukta naudas izteiksmē, kas arī galvenokārt nosaka darba algas līmeni. Darba robežprodukta vērtības izteiksmes – MRP – pamatā ir darba ražīgums, kurš ir agregatīvs rādītājs un ietver daudzus faktorus : kapitālu, tehnoloģijas, darba resursus, darba kvalitāti, pārvaldi un darba organizāciju. Šie faktori būtībā ir jebkuras ekonomiskās attīstības indikators. Darba ražīgums un ar to saistītā robežprodukta vērtības izteiksme ir galvenais faktors, kas nosaka darba algas līmeni un diferenciācijas pamatu.
3.Nākošais pakāpiens neoklasiskās darba teorijas attīstībā, kas saistīts ar pagājušā gadsimta 60. , 70. gadiem, ir cilvēciskā kapitāla (human capital) teorētiskā piesaiste. Tieši investīcijas cilvēciskajā kapitālā (izglītībā un veselības aizsardzībā) lielā mērā nosaka gan darba produktivitātes, gan arī darba algas līmeni. Šos ieguldījumus nevar pārvērtēt, tiem ir augsts atdeves līmenis. Bez nopietnām investīcijām cilvēciskajā kapitālā nav iedomājams ekonomiskais progress. …
