Darba algas

Darba alga ir darba tirgus smaguma centrs, tā ir darba tirgus sākums un gala rezultāts.

Darba alga ir samaksa par darba pakalpojumu, par noteiktu tā rezultātu. Praksē redzams, ka darba algas lielums ir atšķirīgs dažādās valstīs, reģionos, dažādiem darba veidiem, kā arī dažādiem indivīdiem. Šīs atšķirības ir tik ievērojamas, ka jāšaubās, vai ir pieņemams tik izplatītais uzskats, ka darba algas līmeni vispirms regulē izmaksas, kas nepieciešamas darba spēju atjaunošanai konkrētā vēsturiskā situācijā. Darba algai ir jānodrošina elementāri izdzīvošanas nosacījumi, tomēr rodas jautājums, ko mēs saprotam ar darba spēju atjaunošanas izmaksām. Bet, galvenais, kādēļ šīs izmaksas, ja par pamatu ņem darba algu, tik ievērojami atšķiras.
Darba algu raksturo kā maksu par pakalpojumu. No šādas teorijas izriet, ka, pirmkārt, darbaspēka tirgū pirkšanas un pārdošanas objekts ir pakalpojums, ko sniedz darbs, patērējot darbaspēku; otrkārt, darbaspēks ir šī pakalpojuma cena. Vienkārši runājot, darba alga ir samaksa par darbu, par noteiktu veikumu vai konkrētu rezultātu. Neatkarīgi no dažādiem viedokļiem par darba algas ekonomisko saturu darba alga ir ienākums, ko saņem darbaspēka īpašnieks, izmantojot savas darba spējas. Šī ienākuma avots ir tā jaunrade, tas ražīgais spēks, kas piemīt šīm spējām un kas izpaužas darba procesā kā darbaspēka izmantošanas rezultāts. …