Neviena mūsdienu sabiedrība nav viendabīga. Tās locekļi atšķiras pēc dzimuma, vecuma, izglītības līmeņa, nodarbinātības, reliģiskās piederības un daudzām citām pazīmēm. Līdz ar to sabiedrības intereses ir atšķirīgas un nereti pat pretrunīgas. Tāpēc politiku var interpretēt arī kā interešu sadursmi un savstarpēji pieņemama risinājuma meklējumus.
Dažādās profesionālās, etniskās un citas grupas ir, kas pastāv sabiedrībā, ir pamats tam, lai veidotos dažādas interešu grupas. Interešu grupa ir indivīdu kopums, kura organizēšanās mērķis ir atbilstoši kādām specifiskām interesēm ietekmēt varas institūciju lēmumus. 1Piemēram, amerikāņu zinātnieks D. Trumens (dz. 1913), secinājis, ka visur, kur vien ir cilvēki, ir arī potenciālās interešu grupas organizēšanās iespēja un, tiklīdz šiem cilvēkiem būs nepieciešamība rīkoties, viņi šo iespēju izmantos. Tātad mūsdienīgā demokrātiskā sabiedrības pārvaldīšanā interešu grupām ir nozīmīga vieta.
Cilvēki, organizācijas interešu grupās pārsvarā iesaistās triju iemeslu dēļ:
Materiālu interešu vadīti;
Lai solidarizētos ar cilvēkiem, kuriem ir tādas pašas intereses;
Lai atbalstītu kāda mērķa realizēšanu, piemēram, cilvēktiesību.…