Agrākos laikos tādas darba instrukcijas un regulāras darba instruktāžas bija sveša lieta. Pārsvarā, labākajos gadījumos, darbiniekam, nododot kādu darba instrumentu, vai ierādot jauno darba vietu, īsi pastāstīja kā pareizi strādāt ar konkrēto darba rīku attiecīgajā darba vietā. Tad arī netika veiktas nekādas īpašas darba instruktāžas, kuras noklausoties, darbiniekiem to izprašana būtu jāapstiprina ar savu parakstu. Zinātniekiem pievēršot lielāku uzmanību arodsaslimšanām un nelaimes gadījumiem darba vietās, pētot attiecīgos statistikas datus, sāka veidoties normas, kas regulēja darbinieku drošību un komfortu darba vietās.
Zviedrijā veiktie pētījumi parādīja, ka starp datoroperatoriem visbiežākās ir sūdzības par sāpēm un nogurumu kakla-plecu rajona muskuļos (49 procenti) un mugurkaula jostas daļā (40 procenti) [7]. Līdz pat 80 procentiem no Ziemeļamerikas biroju darbiniekiem sūdzas par sāpēm un diskomfortu muskuļos, acu spriedzi un nogurumu. Novērojumi rāda, ka šīs sūdzības ir tieši saistītas ar nepilnībām darba vietas iekārtošanā, mēbelēm un telpas izvēlē.
Vārds ergonomika arvien vairāk tiek lietots mūsu ikdienā, taču reizēm mēs to vai nu nesaprotam, vai arī saprotam atšķirīgi. Šajā numurā vārds ergonomika tiks lietots diezgan daudz, tādēļ vispirms jānoskaidro, ko tas nozīmē.
Viens no galvenajiem ergonomikas uzdevumiem ir nodrošināt produktu un sistēmu atbilstību cilvēkam. Vispārīgi runājot, tas nozīmē produktu un sistēmu (monitora, ievadiekārtu, programmatūras, darba vietas, darba vides un uzdevumu) uzbūves piemērotību potenciālo lietotāju īpašībām, spējām un ierobežojumiem. …