Tehnoloģijas attīstība ir noteikusi nepieciešamību pēc augsti kvalificēta darbaspēka, kas prot izmantot jaunākos tehnikas sasniegumus, spēj sazināties vismaz vienā vai pat vairākās svešvalodās, spēj ātri un adekvāti darboties dažādās situācijās. Šīs parādības nosaka lielo profesionālās un akadēmiskās izglītības nozīmi, lai spētu konkurēt darba tirgū.
Domājot par savu nākotni, profesijas izvēli, izglītošanās iespējām un to, cik pieprasīts katrs no mums būs darba tirgū, šie fakti ir jāņem vērā.
Cilvēka dzīve sastāv no trim ļoti svarīgām daļām; no privātās dzīves, no ģimenes dzīves un no darbam veltītā dzīves laika.
Katram cilvēkam ir savas sociālās vajadzības un vajadzības pēc pašapliecināšanās, viņam ir nepieciešama privātā dzīve, lai baudīt kultūras vērtības, izglītoties, ceļot, tādējādi paplašinot savu redzesloku, apgūstot zināšanas, pieredzi un kļūstot par cienījamu cilvēku savu draugu un kolēģu vidū. Taču, lai varētu pilnvērtīgi izmantot savu privātās dzīves laiku, ir nepieciešams zināms materiālais nodrošinājums. Arī ģimenes uzturēšanai nepieciešama nauda un tātad- darbs, par kuru saņem atalgojumu.
Lai cik augstu mēs nevērtētu garīgās vērtības, mums jāapzinās un jāatzīst, ka pilnvērtīgai cilvēka dzīvei mūsdienu pasaulē būtiska nozīme ir arī materiālajām vērtībām. Tikai tajā gadījumā, ja vismaz pietiekamā līmenī ir apmierinātas cilvēka fizioloģiskās un drošības vajadzības, viņš spēj sevi garīgi pilnveidot, izmantot un radīt jaunas kultūras vērtības. Tātad- cilvēkam vajadzīgs algots darbs, lai spētu sevi nodrošināt gan fiziski, gan garīgi. Bez tam tieši darbs ir tas, ar kā palīdzību cilvēks rada materiālās un garīgās vērtības savu vajadzību apmierināšanai.
Ar darba palīdzību cilvēks iedarbojas uz apkārtējo vidi, lai pielāgotu to savu vajadzību apmierināšanai. Katra darba mērķis ir radīt kaut kādu rezultātu. Tas var būt gan materiālais, gan garīgas vērtības, kas nepieciešamas attiecīgā indivīdam visas sabiedrības vajadzību apmierināšanai. Darbs vai darba resursi ir viens no ražošanas faktoriem. Darbs ir ražošanas aktīvais elements. Jēdzienā darbs ir iekļauta cilvēka fiziskā un garīgā darbība, ko tas pielieto preču un pakalpojumu ražošanai.
Darbs ir sava veida prece. Kā darījuma objekts darba tirgū uznāk algotā darbinieka darba laiks, bet vienlaicīgi arī pats cilvēks darba devējam ir interesants no tā garīgo, fizisko, profesionālo un citu tamlīdzīgu spēju viedokļa. Šajā sakarā vietā būt izmantot jēdzienu ’’cilvēciskais kapitāls’’ -- kapitāls intelektuālo spēju veidā, iegūto apmācības (vispārējās un profesionālas) ceļā vai uz praktiskās pieredzes pamata.…