Tīrībai visapkārt ir ļoti liela nozīme. Grīda kļūst netīra vairāku iemeslu dēļ: netīrumus telpās ienes ar apaviem un apģērbu, un pēc tam tiem sakrājas uz grīdas. Jebkura viela, kas nopil vai nobirst, arī paliek uz grīdas. Pat mājā, kur neviens nedzīvo, putekļi no gaisa sakrājas uz virsmām. Tādēļ grīdas bieži jātīra. Tīrīšanas metode un biežums atkarīgs gan no netīrumu uzkrāšanās ātruma, gan grīdas pārklājuma materiāla: koka grīdas – slauka (bieži), pulē (periodiski) un klāj no jauna (dažreiz); termoplastikas grīdas – slauka (bieži) un mazgā (periodiski); paklājus – slauka (bieži), tīra traipus (kad nepieciešams) un mazgā ar speciālu putojošu līdzekli (periodiski). [2. 174]
Cieto pārklājumu grīdas viegli ir slaucīt. Grūtāk to izdarīt ar paklāju, tad lieto speciālās mašīnas. Pētījumi rāda, ka ap 85 % no telpās esošiem netīrumiem sakrājas paklājos. Tādēļ to tīrīšanai ir īpaša nozīme.
Netīrumi iedalās:
1. gruži (piemēram, diegu gali, mati, papīra gabaliņi u.tml.),
2. viegli un sīki putekļi,
3. smiltis, grants. [2. 174]
Pirmo divu grupu netīrumi galvenokārt sakrājas paklāja virskārtā. Smiltis un sīkie akmentiņi bieži paliek paklāja pamatnē, grīdas dēļu spraugās, līdz ar to tie ir visgrūtāk atdalāmi. Lai atvieglotu paklāja pamatnē paliekošo netīrumu savākšanu, lieto speciālas konstrukcijas uzgaļus, kuri rada paklāja uzkārsuma vibrāciju vai arī kuri paredzēti spraugu tīrīšanai. [2. 174]…