Darbaspēka emigrācija no Latvijas

Par šo tematu es vēlos rakstīt, jo par darbaspēka emigrāciju Latvijā var dzirdēt it visur – televīzijā, radio, laikrakstos un interneta resursos. Vēlos iedziļināties un uzzināt, kādu ļaunumu tas nodara Latvijas ekonomikai un kādi tam ir plusi. Domājams, ka mums katram ir kāds draugs, radinieks vai paziņa, kas ir devies strādāt uz ārvalstīm, lai gūtu lielāku peļņu. Mēs priecājamies, ka tagad viņš varēs atļauties jaunu auto vai ko citu, kas nav gluži ikdienišķs pirkums, bet, ja tiešām ikkatram ir pazīstams šāds cilvēks, tad, acīmredzami, viņu ir ļoti daudz, un visbiežāk pašā labākajā darbspējas vecumā.

Darbaspēka emigrācija Latvijā

Darbaspēks ir viens no ražošanas faktoriem. Ja Latvijas iedzīvotāji, kuri strādā vai potenciāli var tikt nodarbināti Latvijā, pārceļas uz dzīvi ārvalstīs, tas samazina darbaspēka piedāvājumu iekšzemē. Tādējādi samazinās arī preču un pakalpojumu apjoms, ko varētu saražot, ja šie cilvēki paliktu Latvijā. Samazinās mūsu ekonomiskās attīstības iespējas. „Migrācijas jautājums Latvijā ir kļuvis aktuāls nodarbinātības kontekstā – kopš Latvija kļuvusi par Eiropas Savienības dalībvalsti, ievērojams skaits Latvijas iedzīvotāju devušies strādāt uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, radot darbaspēka trūkumu vietējā darbaspēka tirgū (saskaņā ar Labklājības ministrijas pētījuma „Darbaspēka ģeogrāfiskā mobilitāte” datiem – aptuveni 86 000 Latvijas iedzīvotāju atrodas darba vai studiju nolūkos Eiropas Savienības vai citās valstīs). Ārzemnieku ieceļošana nodarbinātības nolūkā, savukārt, norisinās nesalīdzināmi mazākā apjomā kā Latvijas iedzīvotāju izbraukšana uz citām valstīm nodarbinātības nolūkos (turpmāk – emigrācija).…