Sākot aplūkot darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma īpatnības Rēzeknē, nolēmu apskatīt šo situāciju Latvijā kopumā. Latvijas darbaspēka tirgus pamatproblēmas ir tieši saistītas ar darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstību. Lūk, dažas no šīm problēmām:
Piedāvājuma un pieprasījuma kvantitatīvā neatbilstība. Šeit parādās tā problēma, ka NVD reģistrēto bezdarbnieku skaits stipri atšķiras no vakanto darba vietu skaita. Rīgā šī attiecība ir apmēram 10:1 (bezdarbnieki : vakantās darba vietas), bet lauku rajonos šī situācija ir vēl traģiskāka, Daugavpils rajonā 2450:1, Balvu rajonā 2828:1. Šajos lauku rajonos nav manāma nekāda turpmāka attīstība, saimnieciska rosība, darbaspēka pieprasījums. Tāpēc ir svarīgi katra darbaspēka tirgus tipa analīzē lietot atbilstošu informāciju.
Piedāvājuma un pieprasījuma kvalitatīvā neatbilstība. Darba tirgū piedāvātais darbaspēks ir samērā zemas kvalitātes, bet pieprasījums pamatā ir pēc augsti kvalificēta darbaspēka. Tagad jebkurā vietā prasa galvenokārt gados jaunus, izglītotus cilvēkus ar svešvalodas zināšanām un prasmi strādāt ar datoru, spējīgiem strādāt neierobežotu darba laiku un darba nedēļu, ar praktisku darba pieredzi attiecīgajā nozarē. Jaunajiem parasti trūkst darba pieredzes, bet vecajiem, kuriem tā pieredze būtu, trūkst svešvalodas un datorzināšanas
Piedāvājuma un pieprasījuma teritoriālā neatbilstība. Latvijas dažādās vietās ir dažāds pieprasījums pēc noteiktām profesijām. Kur vajadzīgi būs agronomi, tur mazāk vajadzīgi būs grāmatveži, menedžeri vai citas profesijas pārstāvji.…