Darbības ar daļskaitļiem un decimāldaļskaitļiem

Saskaitīšana ir jēdziens, kas saliek kopā – vai tie ir priekšmeti, vārdi, augļi utt. Šinī gadījumā tie ir cipari un to daļas, jo kā zinām ‘’aritmētika’’ ir mācība par cipariem. Nosaukums ‘’aritmētika’’ ir cēlies no grieķu vārda ‘’aritmos’’, kas nozīmē skaitlis. Eklids (3.gs.p.m.ēras) skaitļi definēja kā ‘’kopu, kas sastādīta no vieniniekiem’’ jo skaitot priekšmetus sirmā senatnē vismazākais skaitlis ir vieninieks. Bet tas ir attiecināms, teiksim, tikai uz akmeni, jo dali to kā gribi tas būs 1;2;3; utt. akmeņi.
Daļu dabūjam tikai tad, ja sākam salīdzināt lielumus, piem. mērot garumu ar soļiem. Iznāk ka ir noieti ne tikai veseli soļi, bet arī pussolītis. Tāpēc rodas daļskaitļu jēdziens.
Par daļskaitli sauc vieninieka daļu, vai vairākas vieninieka daļas.
Skaitļi kas rāda daļskaitlī, cik vienādas daļas sadalīts vieninieks sauc par daļskaitļa saucēju, bet skaitļi kas rāda, cik vienādo daļu ņemts, par daļskaitļa skaitītāju.…