Teorētiskā daļa
Histogrammas konstruēšanai uz abscisu ass atliek nogriežņus, kas atbilst klases intervāla
garumam, bet uz ordinātu ass - klašu frekvences vai relatīvās frekvences. Katru abscisu ass nogriezni izmantojot par pamatu, zīmē taisnstūrus, kuru augstumi vienādi ar attiecīgo klašu frekvencēm. Ja uz ordinātu ass atliek relatīvās frekvences, tad konstruētās histogrammas katra taisnstūra laukums skaitliski vienāds ar atbilstošo relatīvo frekvenci un visu laukumu summa vienāda ar 1. Koordinātu asu mērogus izvēlas tā, lai zīmējums nevienas ass virzienā nebūtu pārāk izstiepts un vislabāk attēlotu sadalījuma rindas likumsakarības. Pastāv uzskats, ka optimālākā abu asu garumu attiecība ir tad, ja ordinātu ass garums pret abscisu ass garumu attiecas kā 5:8.
Vidējie lielumi raksturo pazīmes vidējo vērtību. Var izšķirt divas vidējo lielumu grupas: summārie vidējie un struktūras vidējie. Biežāk lietotie summārie vidējie ir aritmētiskais, kvadrātiskais, kubiskais, ģeometriskais un harmoniskais vidējais. Biežāk lietotie struktūras vidējie ir mediāna, moda, kvartīles un procentīles.
Izkliedes rādītāji: sadalījuma vidējie rādītāji vien pazīmi neraksturo pilnīgi. Daudzos gadījumos svarīgi zināt ne vien pazīmes vidējo vērtību, bet arī varianšu izkliedi ap šo vērtību, kas raksturo pazīmes stabilitāti. Pazīme ar mazāku izkliedi ir stabilāka. Iespējami gadījumi, kad atsevišķu izlašu vidējo aritmētisko vērtības ir vienādas, bet izkliedes dažādas. Ir tādi izkliedes rādītāji kā amplitūda, dispersija, standartnovirze.
Izlases kļūdas raksturo, cik liela kļūda tiek pieļauta, ģenerālkopu aizstājot ar izlasi.
Izlases kļūdas var aprēķināt, iegūstot izlases un ģenerālkopas attiecīgo rādītāju skaitlisko vērtību starpību. Praksē tas parasti nav iespējams, jo nav zināmi attiecīgie ģenerālkopas rādītāji.
Korelācija.Kad ir zināmi vairāku mainīgo lielumu sadalījumi, var rasties pētniecisks jautājums, vai pastāv kāda saistība starp divām vai vairākām pazīmēm.Vienu mainīgo lielumu (neatkarīgo mainīgo – argumentu) parasti apzīmē ar x, bet otru mainīgo lielumu (atkarīgo mainīgo – funkciju) – ar y.Rezultātā tiks iegūti tik punkti, cik cilvēku ir attiecīgajā izlasē. Šādu grafiskā attēlojuma veidu sauc par korelāciju diagrammu jeb izkaisīto punktu lauku. Analizējot attēlā redzamo punktu izvietojumu, var novērot tendenci, ka, pieaugot auguma garumam vērtībām, palielinās arī ķermeņa masa. Korelāciju diagramma ir vienkāršākais veids, kā pārliecināties,vai pastāv vai nepastāv korelatīva sakarība starp mainīgajiem. …
