Datu bāze tiek veidota kā relāciju sistēma. Tas paredz to, ka jāizpildās nosacījumi[8,59]:
Lietotājs uztver datus kā tabulas (nekā savādāk).
Lietotājam ir pieejami operatori, ar kuriem var ģenerēt šīs tabulas.
Darba plānošanas uzskaites sistēmā tiek izmantotas piecas tabulas: pamata tabula, kura sniedz visu informāciju par notikumu un četras klasifikatoru tabulas. Tabulas tiek sadalītas tā, lai ieraksti, kuri var atkārtoties pie datu ievades būtu pasniegti kā klasifikatori, tas nozīmē, ka lietotājs var noteikt kādi klasifikatori pastāv un izmantot tos atkārtoti no nolaižamās izvēlnes. Vienu klasifikatoru var piešķirt vairākiem ierakstiem, taču vienam ierakstam var būt tikai viens klasifikators. Aizpildītu datu bāzes tabulas paraugs attēlots pielikumā (skat. att. 1.1 „datu bāzes skats”).
Tabula „Notikums” ietver sevī deviņus laukus:
id_notikums - ir notikuma primārā atslēga un tiek piešķirts automātiski pievienojot jaunu ierakstu. Ieraksta datu tips ir intager (vesels skaitlis), kurš tiek palielināts par vienu pie katra ieraksta veikšanas.
nosaukums – šis lauks tiek lietots, lai īsi aprakstītu veicamo darbu. Ieraksta datu tips ir nvarchar(50) (simbolu virkne), kas ļauj saglabāt nosaukumu līdz piecdesmit aprakstošajiem simboliem.
sakumalaiks – šis lauks tiek lietots, lai reģistrētu notikuma sākuma laiku, ieraksta datu tips ir datetime (datums un laiks). Ieraksts tiek veidots pēc šablona GGGG-MM-DD SS:MiMi, kur GGGG ir gads, MM ir mēnesis, DD ir datums, SS ir stundas un MiMi ir minūtes.…
