Personālais dators ir komplicēta iekārta, par kuru runājot speciālisti apmainās ar dažādiem kodētiem nosaukumiem. Diemžēl bieži vien nezinot, kas aiz šiem terminiem un nosaukumiem slēpjas, var izdarīt nepareizus secinājumus un izvēli. Tādēļ pamēģināsim saprast, kāda ir datora uzbūve un kāda loma ir tā komponentiem. Tiem, kas tomēr no šī raksta nesapratīs to, kā dators strādā, iesaku mana drauga Māra Detlava un K. Sataki grāmatu “Ieskaties datoru pasaulē”, kas ir domāta nespeciālistiem un kurā ir daudz plašāk aprakstīta gan datora uzbūve, gan programmatūra. Es šeit centīšos dažās lappusēs aptvert neaptveramo.
Lielos vilcienos datoru var sadalīt četrās apakšsistēmās:
procesora apakšsistēma, kas ir datora “sirds”;
disku apakšsistēma, kurā glabājās visi dati un programmatūra;
video apakšsistēma, kas rāda attēlu;
multimēdijas apakšsistēma, kas rada skaņas un ļauj lietot CD diskus.
Visas šīs apakšsistēmas strādā kā vienota komanda, katras darbība ietekmē kopējo rezultātu – datora darbu. Labā datorā visi tā komponenti ir sabalansēti, kas nozīmē, ka zaporožecam nevajag 3.5l motoru, bet 4x4 džips nebrauks labi ar 0.9l divtaktu motoru.
pamatplate, kas savieno visus datora komponentus un apakšsistēmas
procesors ir datora “smadzenes”, kas izpilda programmās esošās komandas, veicot manipulācijas ar datiem
operatīvā atmiņa (RAM) pašreiz izpildāmām procesora komandām un apstrādājamajiem datiem
disks ietilpīga atmiņas iekārta ilglaicīgai informācijas uzglabāšanai
mīksto disku iekārta paredzēta 3.5 collu 1.44 MB disketēm
CD-ROM lasītājs ir nepieciešama biroja datora sastāvdaļa
barošanas bloks, kas no 220 V maiņstrāvas ģenerē visām datora sistēmblokā esošajiem komponentiem nepieciešamo strāvu
disku kontrolleris, kas visbiežāk ir iebūvēts pamatplatē
paplašinājuma maģistrāles spraudņi, kuros ievieto adapterus
video adapteris formē attēlu, kuru ataino monitors
tīkla adapteris kalpo, lai datoru varētu pievienot datoru tīklam.…