Mēs visi piedzīvojam laiku, kad viena tūkstošgade nomaina nākamo. Īpaši pēdējās tūkstošgades gadsimts ir bijis ievērojams ar industriālo un tehnoloģisko attīstību, ekonomiskām krīzēm un necilvēcīgām ļaundarībām, tas viss manāmi ietekmēja cilvēku dzīvi. Gadsimta beigu sabiedrība ir zaudējusi savas agrākās morāles vērtības. Vecās vairs nedarbojas, bet jaunās vēl nav radušās. Mēs visi esam pārejas periodā- vērtību krīzes stāvoklī. Mūs ir skāris 21. gadsimts- laiks, kurā visa mūsu dzīve ir pakļauta modernajām tehnoloģijām un mākslīgajam intelektam, kurš nu mums aizvieto gan draugus un ģimeni, gan ceļojumus un izklaides. Dzīve pašlaik tiek izdzīvota virtuālajā pasaulē, jo kamdēļ gan ir jāiet laukā no mājām pelēcīgajā pasaulē lietū vai karstumā, ja visa sabiedrība ir tepat vien līdzās tavā istabā, tik jāieslēdz dators un tavs virtuālais ceļojums var sākties. Tas ir ceļojums, kas liek mums aizmirst par siltajiem saules stariem, par uzmundrinošajām lietus lāsēm un citām pasaules burvībām ko nevar izjust virtuālajā pasaulē, bet tikai izejot laukā un pametot vientulībā savu datoru, lai mēs varētu saprast, ka realitāte savās krāsās ir daudz spilgtāka, kā tā ko mēs ikdienā klusi vērojam savā monitorā. Jā, es piekrītu, ka varbūt dzīves sižets ir daudz garlaicīgāks, kā tas ko mēs sastopam datorspēlēs, taču tomēr ikviens no mums ir pats savas dzīves lomas veidotājs un daudz pareizāk ir censties sasniegt šo sev vēlamo interesanto sižetu un savus mērķus reālajā dzīvē, nekā nekustīgi un truli lūkoties savā monitorā, kas mūsu īsto dzīvi labāku nepadara un nepalīdz realizēt tās mērķus. …
