Pirmās koncepcijas priekšrocība ir tā, ka katras lietojumprogrammas izstrādātāji savas programmas datu formāta pārveidošanai citas lietojumprogrammas datu formātā un otrādi, var izstrādāt tā, lai pārveidošanas procesā būtu minimāls informācijas zudums vai izkropļojums. Šīs metodes trūkums ir tas, ka pat vienā cilvēku radošas darbības jomā, piemēram CAD, ir milzīgs skaits dažādu lietojumprogrammu, kas liktu izstrādāt ļoti lielu filtru skaitu, ja vēlas veikt datu apmaiņu ar daudzām no šīm programmām.
Neitrāls datu formāts kā starpposms datu apmaiņā lielā mērā atrisina pirmās koncepcijas trūkumu, jo ar dažiem vispāratzītiem neitrāliem datu formātiem pietiek, lai varētu apmainīties ar datiem starp ļoti daudzām sistēmām. Diemžēl šādā datu apmaiņā jārēķinās ar lielāku informācijas zudumu.
Vienots datu formāts dažādām sistēmām ir moderna koncepcija, kas it kā atrisina iepriekšējo koncepciju trūkumus. Tomēr šī principa visaptveroša ieviešana saduras ar dažādām problēmām, no kurām viena ir tā ka daudzi lietojumprogrammu izstrādātāji, kas kādā jomā strādā jau daudzus gadus, jaunas versijas veido, galvenokārt, pilnveidojot iepriekšējās. Jauna un atšķirīga datu formāta ieviešana saistīta ar pilnīgu iepriekšējo programmu pārstrādāšanu vai to radīšanu no jauna, kas prasa ļoti lielu darbu un materiālo resursu patēriņu.
…