Tieši šo tēmu esmu izvēlējies tāpēc, ka man viņa šķiet ļoti saistoša un interesanta, kā arī tāpēc, ka esmu bieži sastapies ar tā saucajamiem datoru vīrusiem nevienu reizi vien.
Par datorvīrusiem ir dzirdēts daudz neticamu stāstu un ar tiem saistītu pārpratumu. Brīdinājumi pat to, ka vīrusi fiziski iznīcina datorus, parasti ir nelāgi joki, nevis reāli brīdinājumi. Datorvīrusi nebojā aparatūru: tie nesadedzina procesorus, nespridzina monitorus un neskrāpē disku virsmas. Taču datorvīrusi var iedarboties uz programmatūru un datnēm. Nepieļaujiet, lai šīs ļaunprātīgās programmiņas iznīcinātu vērtīgus darbus un daudzas pie tiem pavadītās darba stundas. Pret datorvīrusiem var aizsargāt regulāri veikti vienkārši drošības pasākumi, par kuriem jūs varēsiet uzzināt izlasot šo darbu!
Hipotēze „Gan manu vienaudžu, gan arī to, kas mācās jaunākās vai vecākās klasēs zināšanas par datorvīrusiem un antivīrusiem ir nepietiekamas.”
Šo hipotēzi es izvirzīju tāpēc, ka pats mājās strādājot ar datoru esmu sastapies ar dažādiem datorvīrusiem, kas traucēja mana datora darbību, ar kuriem tūdaļ nevarēju tikt galā. Un pajautājot kādam vienaudzim, vai skolas biedram palīdzību, kā rīkoties, tas man arī nevārēja tūdaļ dot kādu padomu, kā tieši ar šo antivīrusu varētu cīnīties. Tieši tāpēc gribētos uzzināt par datorvīrusiem kaut ko vairāk gan pašam, gan arī dot kādu padomu citiem.
Mans mērķis ir vai nu apstiprināt vai apgāzt manis izvirzīto hipotēzi. Noskaidrot, vai manu skolas biedru zināšanas ir pietiekamas par datorvīrusiem un antivīrusiem.
Kas ir datora vīruss?
Datorvīruss (computer virus) ir programma, kas patvaļīgi pievienojas citām datora programmām un to darba laikā veic dažādas nevēlamas darbības: bojā datnes, katalogus un skaitļošanas rezultātus, dzēš vai piesārņo atmiņu, kā arī citādi traucē datora darbību. (Datu pārraides un apstrādes sistēmas. 1995)
Datorvīruss parasti pats sevi pavairo, inficējot diskos esošās datnes vai sistēmas apgabalus. Ja datorā netiek lietotas pretvīrusu programmas, par vīrusu esamību var pārliecināties tikai tad, kas tie ir sākuši aktīvu darbību.
Datora vīrusi darbojas līdzīgi bioloģiskajiem vīrusiem. Tie var ilgi uzturēties datorā, neliekot sevi manīt. Dažādi vīrusi aktivizējas dažādi, piemēram, ir vīruss, kurš aktivizējas, ja 13. datums iekrīt piektdienā. Arī to darbības izpausmes var būt dažādas. Jāņem vērā to, ka vīrusi var būt arī samērā nekaitīgi, taču daži spēj iznīcināt visus datus.…
