Pēdējā laikā man ir nācies pilnvērtīgi strādāt ar datoru (lietot internetu, uzstādīt jaunākās datorprogrammas, lejupielādēt dažādus failus, piemēram, bildes, mūzikas failus un daudz ko citu) gandrīz katru dienu, aizvien biežāk nākas saskarties ar dažādām datora kļūdām, kuras traucē pilnvērtīgi strādāt. Sākot vairāk interesēties par šim datora kļūdām es uzzināju, ka visas šīs kļūdas izraisa neviens cits kā datorvīruss.
Šis zinātniski pētnieciskais darbs tika veikts ar domu, lai uzzinātu, kas tad īsti ir datorvīruss, kā tas ir veidojies, vai skolēniem ir nācies ar tiem saskarties un ,protams, kā lai no tā aizsargājas. Atbildes uz šiem jautājumiem tika meklētas ar dažādām metodēm – izmantota pieejamā informācija, kas ir atrodama internetā, veikta aptauja skolēnu vidū un veikts eksperiments. Eksperiments tika veikt piecas dienas, lai uzzinātu, vai pilnvērtīgi strādājot ar datoru, ir vajadzīga antivīrusa programma.
Darbā visi iegūtie dati tiek attēloti rakstiskā veidā un arī grafiskā veidā. Darba nobeigumā ir iespēja iepazīties ar aptaujas jautājumiem, anketu datu apkopojumu tabulu, kā arī eksperimenta novērojumu tabulu.
Mūsdienās ļoti dzirdēts un bieži pieminēts ir vārds ‘’Datorvīruss’’, bet šaubos, vai visi cilvēki zina, ko tas nozīmē un kā šis vārds ir radies.
Vīruss latīņu valodā nozīmē ‘’Inde’’. Tas ir mikroorganisms, kas parazitē citā dzīvā organismā, spēj vairoties un kaitēt visam ķermenim vai arī noteiktām tā daļām.
Datorvīrusu darbības process ir līdzīgs vīrusam, un to varētu formulēt aptuveni šādi: tā ir programma, kas patvaļīgi pievienojas citām datora programmām un to darba laikā veic dažādas nevēlamas darbības: bojā datnes, katalogus un skaitļošanas rezultātus, dzēš vai piesārņo atmiņu, kā arī citādi traucē datora darbību.
Datorvīruss parasti pats sevi pavairo, inficējot diskos esošās datnes vai sistēmas apgabalus. Ja datorā netiek lietotas antivīrusa programmas, par vīrusu esamību var pārliecināties tikai tad, kad tie ir sākuši aktīvu darbību. Trīs populārākie vīrusu izplatīšanās veidi ir e-pasts, vājās vietas operētājsistēmā un inficēti faili.
1.Vīrusa kods (vai tā daļa) piesaistās citu programmu kodam – izpildāmajiem failiem1 disku, diskešu ielādes sektoriem, sistēmas ielādes sektoram, ierīču draiveriem u.c.
2.Vīrusa kods nokļūst datora operatīvajā atmiņā vai uz ārējo uzkrājēju ielādes sektoriem; izpildās neatkarīgi no datora lietotāja gribas.
3.Vīrusa darbība izsauc dažādas nevēlamas sekas: datora darbības ātruma samazināšanos, programmu un datu sabojāšanu, ievada – izvada rezultātu sagrozīšanu, operatīvās un patstāvīgās atmiņas (ārējo datu nesēju) piesārņošanu.…
