Datoru vīrusi. Kas tas ir un kā ar to cīnīties? Uz šo tēmu uzrakstīti simti grāmatu un rakstu, cīņai ar datoru vīrusiem profesionāli sadarbojās simti speciālistu dažās kompānijās. Liekas, ka šī tēma nav tik sarežģīta un aktuālā, lai kļūt par tādas īpašas uzmanības objektu, bet tas nav tā. Datoru vīrusi bija un paliek par vienu no visizplatītāko celtņu informācijas pazušanas. Tagad ir zināmi gadījumi, kad vīrusi pilnīgi bloķēja organizāciju darbību, pāris gadu atpakaļ bija gadījums, kad datoru vīruss kļuva par cilvēka nāves celtni – vienā Nīderlandes hospitāli pacients saņēma letālu morfija dozi, jo dators bija inficēts ar vīrusu un rādīja nepareizo informāciju.
Antivīrusu industrijas gada peļņa sasniegusi vairāk nekā 200 miljonu dolaru. Neskatoties uz konkurējošo antivīrusu firmu mēģinājumiem, zaudējumi vīrusu inficēšanas dēļ nemazinās un sasniedz astronomiskus lielumus simtiem miljonu dolaru gadā. Tik lielus zaudējumus var paskaidrot ar to, ka antivīrusu programmas un datora “dzelzs” nedod pilnīgu aizsardzību no vīrusiem, bet lielākai lietotāju daļai kā arī dažiem speciālistiem nav zināšanas par to, kā cīnīties ar vīrusiem arī par vīrusu profilaksi.
NVS valstīs cīņa ar vīrusiem iet vāji. Viens no visvājigākām punktam ir literatūra, veltīta pretvīrusu cīņai – šobrīd lielākā antivīrusu literatūras daļa, ko var atrast pārdošanā, ir novecojusi, vai uzrakstīta neprofesionāli. Arī ļoti izplatītas pirātu programmas – līdz 80% uz datora instalētas programmas ir nelegālas kopijas. Nepatīkams moments arī ir Internēta underground’a darbība – uz šo brīdi ir izlaisti daudz “Infected Voice” vīrusmeikeru (no angļu valodas “virusmaker” – vīrusu rakstītājs) žurnāla numuru, parādījās daudz BBS staciju un www-lapu, veltītu vīrusu rakstīšanai un izplatīšanai.
Nedaudz labāk situācijas ir Rietumos, kur literatūras ir vairāk (vismaz trīs ikmēneša antivīrusu žurnālu), vīrusu mazāk (jo nelegālie kompaktdiski neparādās uz tirgus tādā lielā apjomā kā pie mums), un antivīrusu firmas ir aktīvākie (teiksim, pārved speciālās konferences un seminārus speciālistiem un lietotājiem).
20 gadsimts, bez šaubām, ir viens no svarīgākajiem posmam cilvēces dzīvē. Nodefinējot sevi ka tehnokrātijas civilizāciju, visus spēkus ļaudis meta uz tehniku attīstīšanu. Kāds bija šīs attīstīšanas cēlonis – politisku sistēmu kara pretstāvešana, evolucionāra cilvēka papratināšana, vai viņa patoloģiskais slinkums (izgudrot rīteni, lai nevajadzētu nest smagumu mugurā), ir nezināms.
Daudz ļaužu ir pilnīgi aizmirsuši parastu pastu ar konvertiem un markām – viņu vietu aizņēma e-pasts (elektroniskais pasts) ar ļoti lielu piegādāšanas ātrumu (līdz pāris minūtēm atkarībā no attālumā) un lielo drošību. Nevar iedomāties mūsu sabiedrību bez datora, kas ļauj efektīvi palielināt darba ražojumu, dot jebkuru informāciju sekundēs, u.t.t.…
