2.Statistikas metodes
2.1.Aprakstošā statistika
Aprakstošā statistika ir statistikas apakšnozare. Tas ir datu kvantitatīvs vākšanas un summēšanas process, ko izmanto, lai pārveidotu datus no liela apjoma skaitļu formas uz formu, kas ir ērta cilvēkam uztverei un tālākai analīzei.
Aprakstošās statistikas īpatnība ir tā, ka iegūtie rezultāti tiek aprakstīti no teorijas viedokļa, t.i., netiek veikti salīdzinoši aprēķini vairākās izlasēs. Aprakstošās statistikas ietvaros iespējams noteikt rezultātu atbilstību normālsadalījumam ar ekscesa un asimetrijas koeficientu, aprēķināt izlases aritmētisko vidējo un citus centrālās tendences rādītājus, izveidot biežumu sadalījumus, grafiski attēlot rezultātus, kā arī noteikt variācijas rādītājus (variācijas amplitūdu, dispersiju un standartnovirzi).
2.2.Dispersijas analīze
Dispersiju analīze jeb ANOVA (Analysis of Variance) ir statistikas metode, kas tiek izmantota, lai noteiktu, vai divu vai vairāku izlašu dispersijas (t.i. vērtību sadalījumi) ir statistiski nozīmīgi atšķirīgas. Tā ir vidējā kvadrātiskā novirze no aritmētiskā vidējā.
Ja tiek vienkārši salīdzināti divi vidējie, tad rezultāti būs tie paši, kas t testā. Tomēr dispersiju analīze ir metode ar plašākām pielietošanas iespējām. Veicot līdzīgus aprēķinus kā t testa gadījumā, datus apstrādājot var sadalīt apakšgrupās un pētīt attiecības visu šo grupu starpā, neizdarot kompleksus aprēķinus. Dispersijas analīzi visbiežāk lieto statistisko hipotēžu pārbaudei un secinājumu matemātiskai argumentācijai. Dispersijas analīze ļauj pārbaudīt hipotēzes par vairāku izlašu (grupu) līdzību vai atšķirību. Dispersijas analīzi lieto sakarību pētīšanai starp neatkarīgo un atkarīgo mainīgo (jeb starp faktoriālo un rezultatīvo pazīmi) un vairāk nekā trīs grupu aritmētisko vidējo salīdzināšanai, lai noteiktu, vai tie atšķiras statistiski nozīmīgi. Ir vienfaktora dispersiju analīze, kurā apakšgrupas tiek dalītas pēc viena faktora, un daudzfaktoru dispersiju analīze (MANOVA), kurā apakšgrupas tiek dalītas pēc vairākiem faktoriem.
Dispersijas veidi:
grupu dispersija, kuras uzdevums ir raksturot variācijas grupas iezīmes;
starpgrupu dispersija, kas parāda grupu aritmētisko vidējo variāciju ap visas kopas aritmētisko vidējo;
kopējā dispersija, kas pēta pazīmes variāciju visai kopai, kuru ietekmē visi faktori;
grupu vidējā dispersija parāda nejaušo variāciju, tas ir, variācijas daļu, kas radusies vērā neņemtu faktoru ietekmē un nav atkarīga no grupēšanas pamatā ieliktās pazīmes – faktora. To aprēķina kā svērto aritmētisko vidējo no atsevišķu grupu dispersijām.
…
