Lielākā daļa kompāniju, kas mūsdienās piedāvā noņemamās datu glabāšanas iekārtas, apgalvo, ka šīs iekārtas ir piemērotas cieto disku dublēšanai. Patiesībā tas ir ārpus viņu spējām. Tradicionālā dublēšanas tehnoloģija, jeb lentas joprojām paliek vislabākā izvēle divu iemeslu dēļ: ietilpība un izmaksas. Mūsdienās, kad vidēji cietie diski pārsniedz 10 GB robežu, lenta ir vienīgais līdzeklis, kas ļauj nodublēt pilnu cieto disku bez vajadzības nomainīt datu nesēju dublēšanas procesā. Parasti cita veida maināmie datu nesēji (CD-R, MO u.c.) ir salīdzinoši ļoti dārgi, to kopējās izmaksas vairākas reizes pārsniedz lenšu tehnoloģiju izmaksas.
Pagātnē Helical scan lenšu tehnoloģija nodrošināja pieņemamu dublēšanu. Adaptētu no 8mm mājas videolenšu tehnoloģijas 80-to gadu vidū 8mm Helical scan lenšu tehnoloģija ir vislabāk piemērota vidēja un maza izmēra sistēmām dēļ savas pietiekamās ietilpības. Nelielās sistēmās ar ne visai stingrām prasībām pret dublēšanu vispopulārākie risinājumi ir 4mm “Helical scan” DAT (Digital audio tape) un QIC (quarter-inch cartridge) lenta.
Mūsdienās, kad kompānijas nodod glabāšanā automatizētām dublēšanas sistēmām arvien vairāk šo kompāniju darbībai vitāli nepieciešamas informācijas, prasības pret datu glabāšanu dramatiski pieaug. Datu intensīvās aplikācijas, kuras kļūst arvien vairāk, ir galvenie progresa virzītāji, kas rada arvien jaudīgākus, labākus un izmaksu ziņā efektīvākus sistēmas risinājumus. Šī attīstība ir novedusi pie jaunas paaudzes lenšu tehnoloģiju (piemēram DLT, Mammoth un AIT) un datu glabāšanas sistēmu, kas spēj darboties ar augstu uzticamības līmeni bez operatora parādīšanās.
QIC kasetni ieviesa kompānija 3M 1972. gadā, kā risinājumu datu glabāšanai telekomunikāciju un datu iegūšanas jomā. Laika gaitā salīdzinoši lētā QIC iekārta kļuva par standarta datu glabāšanas risinājumu, īpaši personālai lietošanai. QIC kasetnes izskatās līdzīgi kā audio lentes.
Formāts izmanto lineāro ieraksta tehnoloģiju, kuras gadījumā dati tiek ierakstīti paralēlos celiņos, kuri iet visas lentas garumā. Celiņu daudzums uz lentas principā nosaka ietilpību. Šīs kasetnes ir divos variantos – DC 600 kasetne un DC 2000 minikasetne, kura arī kļuva populārāka. Tiek izmantotas MFM (Modified Frequency Modulation) vai RLL (Run Length Limited) datu kodēšanas metodes, kas ir līdzīgas tām, ko izmanto ierakstot datus uz cietā diska.
Kad notiek dublēšana, informācija no datņu iedales tabulas (FAT) kopā ar pašiem failiem tiek ielādēta atmiņas buferī, kurš atrodas datora operatīvajā atmiņā. Šo informāciju nosūta uz lenšu iekārtas kontroliera tādā veidā, ka katras datnes sākumā ir tās direktorijas informācija. Ja kontrolierim ir iebūvēta kļūdu korekcija, tad kontrolieris pievieno šiem datiem kļūdu korekcijas informāciju. Ja kontrolierim nav iebūvēta kļūdu korekcija, tādā gadījumā kļūdu korekcijas informāciju pievieno programma pirms datu sūtīšanas kontrolierim.
Lenšu kontrolierim ir pašam savs atmiņas buferis. Tiklīdz šī dublējamā informācija, kura satur arī kļūdu korekcijas kodu ir kontroliera buferī, tā dublēšanas programma var ielādēt nākamos datus sistēmas atmiņā. Tiklīdz informācija ir kontroliera atmiņā, tas nosūta datus uz pašu iekārtas mehānismu.…
