Informācijas jēdziens parādījās kopā ar pirmā cilvēka rašanos. Ar katru paaudzi tās apjoms pieauga. No sākuma informācija tika nodota no tēva dēlam, bet vēlāk tās apjoms kļuva tik liels, ka radās nepieciešamība to saglabāt. Sāka gleznot uz sienām, radās rakstības. Gadu gaitā parādījās arvien jaunāki un pilnīgākie datu nesēji: māla vai koka plāksnītes, ādas, kā arī papīrs. Informācijas apjoms strauji pieauga pēc cilvēku aizraušanās ar zināšanām: matemātika, fizika, ķīmija, astroloģija u.t.t. Šī apjoma apstrādāšana prasīja daudz laika, tāpēc tika radīts dators. Pēc šī brīža informācijas apjoms palielināties sāka ar ļoti lielu ātrumu. Kļuva nepieciešamība pēc jauniem datu nesējiem, kas domāti datoriem. Tika radītas perfokartes, magnētiskās lentas, cietie diski, lokanās disketes, optiskie diski (CD, DVD) un daži citi. Mūsdienās ir nepieciešami datu nesēji ar lielu kapacitāti, jo strauji attīstās jaunās tehnoloģijas, īpaši multimediji. Tāpēc nemitīgi attīstās arī jauni datu nesēji, kas spēj apmierināt to vajadzības.
Mūsdienās informācijas apjoms un datu nesēju ietilpība nepietiekamība ir aktuālā problēma. Tāpēc, es vēlējos izpētīju datu nesēju vēsturi un to attīstības iespējas, jo agrāk mazs zināju par šo tēmu.
…