Jēdziens ,,Datu noliktava’’ bija sastopams jau 1980. gadā, jo IBM1 pētnieki Barry Devlin un Paul Murphy izstrādājuši projektu "Biznesa Datu noliktavas". Būtībā, datu noliktavas koncepcija bija paredzēta kā arhitektūras modelis datu operatīvo sistēmu plūsmas lēmumu atbalsta vidē. Šis jēdziens mēģināja risināt dažādas problēmas, kuras saistītas ar šīs plūsmas - galvenokārt, augstajām izmaksām, kas nav datu noliktavu arhitektūra. Ļoti daudz darba vietu skaita samazināšana bija vajadzīga, lai atbalstītu vairāku lēmumu atbalsta vidi. Lielākās sabiedrības rīkojās līdzīgi kā daudzi tipiski uzņēmumi lēmumu pieņemšanā – tas ir - darboties neatkarīgi. Katra vide kalpoja daudziem dažādiem lietotājiem, bet tas bieži vien pieprasīja pašsaglabātos datus. Vākšanas un tīrīšanas process, integrējot datus no dažādiem avotiem, parasti no ilgtermiņa esošās operatīvās sistēmas (parasti sauc par mantotajām sistēmām) parasti bija daļēji aizvietoti katrai videi. Turklāt, darbības sistēmās bieži tika pārskatīta, kur parādījās kā jaunā lēmuma atbalsta prasības. Bieži vien jaunās prasības vajadzēja apkopot, tīrīt un integrēt jaunos datus no data marts2, kuri tika piemēroti attiecībā uz tūlītēju piekļuvi lietotājiem. …