Daugavpils cietoksnis

Par Dau­gav­pils cie­tok­sni no­teik­ti ir dzir­dē­jis ik­viens. Var­būt kā­dam lie­kas, ka Dau­gav­pils cie­tok­snis ir ļo­ti no­slē­pu­mains un bai­līgs pil­sē­tas no­stū­ris. Dau­gav­pils cie­tok­snis ir ļo­ti in­te­re­san­ta vie­ta, ku­rai ir ļo­ti spe­ci­fis­ka vēs­tu­re. Cie­tok­snī ir daudz kul­tūr­vēs­tu­ris­ku pie­mi­nek­ļu, ku­ri se­vī ir uz­krā­ju­ši daudz no­slē­pu­mu un jau­tā­ju­mu, uz ku­riem ne­viens ne­spēs gūt at­bil­des. Cie­tok­snis at­ro­das tie­ši pirms ie­brauc Dau­gav­pi­lī, tā ie­spai­dī­gie mū­ri iz­rai­sa in­te­re­si un pie­sais­ta. Ta­ču cie­tok­snis ne­pie­ejams stāv Dau­ga­vas kras­tā un gai­da, kas tiks no­lemts – kas no­tiks tā­lāk. Tas pār­dzī­vo­jis dau­dzas va­ras un ka­rus, tas ir “dzī­ves pie­re­dzē­jis cie­tok­snis”, un var­būt tā arī ir tā bur­vī­ba – tas nav ti­cis iz­mai­nīts, ir sa­gla­bā­jies tas ne­ma­nā­mais vēs­tu­res no­slē­pums, kad katrs at­nā­cējs jū­tas kā at­klā­jējs. Cil­vē­kus vi­li­na šī no­sa­cī­tā me­žo­nī­ba, vi­ņi ap­stai­gā­jot mū­rus un ap­ska­tot da­žā­dos no­cie­ti­nā­ju­mus, grib ie­do­mā­ties kā tas va­rē­ja būt cie­tok­šņa va­re­nī­bas lai­kā, vi­ņos pa­mos­tas pēt­nieks. …