Līdz 19.gadsimtam bērni ar īpašām vajadzībām ģimenēs tika uzskatīti par slogu un apgrūtinājumu. Tādi bērni palika mājās, kur par viņiem rūpējās ģimenes locekļi, vai arī viņi tika ievietoti īpašās iestādēs. Bet nu jau vairākus gadus mūsu valstī notiek diskusija par bērnu ar speciālām vajadzībām integrāciju sabiedrībā. Integrācija ir izpratne, ka ikvienai personai ir tiesības pilnīgai līdzdalībai sabiedrības dzīvē.
Strādājot speciālajā internātskolā ar bērniem, kuriem ir Dauna sindroms, tātad arī viņi ir bērni ar īpašām vajadzībām, esmu izjutusi integrācijas problēmas aktualitāti. Ir tādi cilvēki, kas piekrīt vecajiem uzskatiem, ka šie bērni jāizolē no pārējās sabiedrības daļas. Ir arī tādi, kuri brīnās, kā mēs, šīs skolas pedagogi, spējam strādāt ar šādiem bērniem. Es uzskatu, ka bērnam nav jājūtas vainīgam par to, ka viņa attīstība un spējas neatbilst mūsu priekšstatiem par to, kādam viņam ir jābūt. Viņš ir tāds, kāds viņš ir. …