Dažādu kartupeļu aizsardzības shēmu efektivitātes vērtējums

Ar regresijas analīzes palīdzību iegūtais determinācijas koeficients R2 = 0.44, kas norāda uz to, ka nezāļu skaitam, gab m-2 uz kartupeļu bumbuļu ražai, t ha-1 ir 45% apmērā. Kā redzams 2.4.attēlā esošajā regresijas vienādojumā, tad pieaugot nezāļu skaitam, samazinās kartupeļu bumbuļu raža par 0.50 t ha-1. Tādēļ, lai iegūtu pēc iespējas lielāku kartupeļu bumbuļu ražu, jāveic laicīga nezāļu apkarošana.

SECINĀJUMI
1. Salīdzinot atšķirības paraugkopās A un B, var secināt, ka abām paraugkopām datu izkliede ap vidējo aritmētisko ir liels, jo variācijas koeficients A kopā ir 30,85%, bet B kopā ir 84,14%
2. Salīdzinot kartupeļu bumbuļu ražu t ha-1 atkarībā no šķirnes, var secināt, ka starp datiem ir redzamas atšķirības. Labākā raža ir šķirnei ‘Anosta, bet sliktākā kartupeļu bumbuļu raža ir šķirnei ‘Mutagenagrie’.
3. Apskatot sakarību starp cietes saturu kartupeļiem bubuļos %, un šķirnēm, var secināt ka ietekme nav vērā ņemama. Jo visaugstāko rezultātu uzrādīja šķirne ‘Mutagenagrie’ (13,27%), bet viszemāko šķirne ‘Anosta’ (11,30%). Kopumā ir vērojama atšķirība starp visām šķirnēm.
4. Novērtējot korelāciju starp nezāļu skaits, gab. m-² un kartupeļu bumbuļu ražu, t ha -¹. Var secināt, ka korelācija ir-0,67, kas nozīmē to, ka tā ir vidēja negatīva korelācija. Palielinoties nezāļu skaits , gab. m-², samazinās kartupeļu bumbuļu raža par 0,5 t ha -¹

…