Cilvēkam piemīt nepārvarama tieksme pastāvīgi izzināt kaut ko jaunu, iespējams, arī pašam atklāt jau atklāto. Tieši tas kalpojis autoram par vadmotīvu zinātniski pētnieciskā darba tēmas izvēlē – ” Konfūcisma ideju daži aspekti latviešu tautasdziesmās”. Austrumu kultūras idejas tiek aplūkotas, ielūkojoties konfūcisma mācībā, bet rietumu- latviešu tautasdziesmās.
Autors uzskata, ka izvēlētā tēma ir aktuāla, jo šobrīd pasaules iedzīvotāji cenšas integrēties atšķirīgās sabiedrībās, bet visvieglāk to darīt ir tad, ja zina citas valsts vēsturi un kultūru. Tas ir pirmais solis uz savstarpēju saprašanos.
Pētot konfūcismu , autors konstatēja faktu, ka literatūras avoti atšķiras un no tiem var iegūt dažādu informāciju. Tā, piemēram, atšķirīgi fakti par Konfūcija dzimšanu. A. Mūrnieks savā darbā min, ka Konfūcijs nācis no nelielas Lū valstiņas, kur dzimis aristokrātiskas izcelsmes ģimenē. Zināšanas ieguvis pašmācības ceļā, jo agri zaudējis tēvu. Valstī darbojies dažādās sfērās: bijis ierēdnis, tiesnesis, pilsētas gubernators, arī tieslietu ministrs, taču neviens no šiem amatiem nav spējis apmierināt viņu pašu. Konfūcijs uzskatīja, ka viņu neuztver nopietni. Visbeidzot, galma intrigas noveda tiktāl, ka filozofs pameta valsts darbu [6,311.].
I. Semenkovs grāmatā par Konfūciju apšauba viņa aristokrātisko izcelsmi. Lūk, ko par viņa izcelsmi raksta senais ķīniešu vēsturnieks Sima Cjaņ: “ Konfūcijs dzima Čanpinas pagastā, Lā valstiņā. Viņa senci, Sunu dzimtas atvasi, sauca par Kun Fanšu. No Fanšu dzima Bosja, no Bosjas- Šuljan He. Hem no meitenes no Jaņ dzimtas, ar kuru viņš sagāja laukā, arī dzima Konfūcijs.” Un tālāk: “ Kad viņš dzima, tēvs mira un tika apglabāts Fanšaņ kalnā…Konfūcijs šaubījās par tēva kapavietas atrašanos, jo māte to bija noklusējusi…” [9.,205.]. Ir iespējams pieņemt, ka Konfūcijs dzima nelikumīgi ( izteicienu “ saieties laukā” tulko arī kā “ savvaļas saite”). …
