Pasaulē ir tik daudz dažādu ēku. Divas vienādas būtu ļoti sarežģīti atrast, pat neiespējami. Vienas ir lielas, otras ir mazas, vienas ir augstas, otras ir zemas….. tās ir tik dažādas. Ievērojamākās, protams, ir šīs lielākās un augstākās ēkas. Tās ir guvušas lielu ievērību visā pasaulē. Šīs augstās un lieluma ziņā gigantiskās ēkas mēdz dēvēt par debesskrāpjiem. Debesskrāpji ne vien apliecina tehnikas sasniegumu augsto līmeni, bet arī simbolizē pilsētas un valsts varenību.
Kopš traģiskajiem notikumiem Ņujorkā un Vašingtonā, kad divas teroristu nolaupītas lidmašīnas ietriecās Pasaules tirdzniecības centra divos debesskrāpjos, tēma “debesskrāpji” mani ļoti interesē. Pasaules tirdzniecības centra divus debesskrāpjus teroristu uzbrukums pārsteidz nesagatavotus, un nu jau tā ir iegājusi vēsturē kā ASV lielākā traģēdija pēdējos gados. Mēs nezinām kas notiks rīt, pēc nedēļas vai pēc gada. Ikviens uz šīs pasaules ir apdraudēts, arī šie varenie valstu simboli. Šodien debesskrāpji var būt katras pilsētas lepnums un dārgums, bet rīt tie jau var būt gruvešu kaudze. Manuprāt, šis grandiozās celtnes, to vēsture un būtība ir pietiekams iemesls, lai to izpētītu sīkāk.
Debesskrāpji un savrupmājas, supermārketi un ielu tirdziņi, automobiļu rūkoņa un cilvēku ikdienas steiga…- tas viss saplūst vienā. Ikdienas steigā cilvēki nemaz nepamana blakus esošās ēkās, kuru augstākie stāvi nemanot pazūd mākoņos. “Debesskrāpji” ir tēma, par kuru Latvijas izdevuma laikrakstos, internetā varam lasīt samērā maz, tikai īpašos gadījumos, kad, piemēram, notikusi traģēdija vai ir iesniegts interesants arhitektūras plāns jauna debesskrāpja celtniecībai.
Mani zinātniskā darba mērķi ir:
izpētīt debesskrāpju nākotni modernas pilsētas arhitektūrā;
izpētīt izplatību pasaulē;
pierādīt, ka tēma “debesskrāpji” ir pelnījusi, lai par to cilvēki dzirdētu, lasītu un interesētos vairāk, nekā tas ir tagad.
Strādājot pie šī zinātniskā darba, par galvenajiem materiāliem izmantoju:
dažādus laikrakstu rakstus;
enciklopēdijas;
materiālus no interneta portāliem.
Lai izstrādātu šo zinātnisko darbu, galvenās metodes bija dažādu rakstu apkopošana un apstrādāšana kā arī izmatoju vēsturisko metodi, salīdzinošo metodi un sistēmiskās analīzes metodi. Veidoju:
diagrammas;
kartes;
tabulas;
izmantoju attēlus, lai mans zinātniskais darbs būtu pilnvērtīgāks.
Zinātniskajā darbā apskatu sekojošas daļas:
debesskrāpju vēsturi;
problēmas, kuras saistītas ar pasaules lielākajām celtnēm;
debesskrāpju nākotni modernas pilsētas arhitektūrā;
debesskrāpju raksturojošos lielumus un to ģeogrāfiju pasaulē;
atsevišķu debesskrāpju svarīgākās iezīmes.…
