3. KREDITORI
Uzņēmums, veicot savu saimniecisko darbību, ne vienmēr uzreiz norēķinās ar citām juridiskām un fiziskām personām par saņemtajām precēm, materiāliem vai sniegtajiem materiāliem, uzņēmums var arī aizņemties naudas līdzekļus savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, saņemt avansa maksājumus, veidojas arī parādi budžetam par nodokļiem un nodevām un citi parādi. Tādos gadījumos uzņēmumam veidojas saistības jeb kreditoru parādi attiecībā pret citām juridiskām vai fiziskām personām.
Norēķinu attiecības kārtojamas noteiktos termiņos, kurus nosaka attiecīgie likumdošanas akti, vai norēķinu pusēm savstarpēji vienojoties. Maksājumus var kārtot skaidrā naudā vai ar bankas starpniecību. Norēķini ar kreditoriem jāorganizē tā, lai apmierinātu norēķinos iesaistīto personu intereses, veicinātu ritmisku uzņēmuma darbību, finansētu ilgtermiņa ieguldījumus, paātrinātu apgrozāmo līdzekļu apriti.
Kreditoru parādi ir uzņēmuma aizņemtais kapitāls. Kopā ar pašu kapitālu tie veido uzņēmuma līdzekļu finansēšanas avotus jeb pasīvus.
Kreditori dalās divās grupās:
1. īstermiņa kreditoru parādi – tie ir parādi, kas uzņēmumam jāatmaksā gada laikā, skaitot kopš bilances datuma;
2. ilgtermiņa kreditoru parādi – tie ir parādi, kas uzņēmumam jāatmaksā termiņā, kas pārsniedz vienu gadu, skaitot kopš bilances datuma.
Kreditoru parāda samaksas termiņš parasti ir noteikts uz izsniegtā rēķina vai fiksēts noslēgtajā līgumā. Šie parādi ir jāsaskaņo ar kreditoru uzskaite datiem bilances datumā. No kreditoriem saņemtie salīdzināšanas akti jāpārbauda pēc uzņēmuma grāmatvedības datiem, un, ja parāda summas sakrīt, tad aktu apstiprina un nosūta atpakaļ kreditoram.
Norēķinos ar kreditoriem jāiekārto analītiskā uzskaite par katru kreditoru, lai būtu skaidrs priekšstats par saistību stāvokli – kam uzņēmums ir parādā, cik lielas summas, par ko un kad parāds izveidojies, kā un kad tas tiek atmaksāts.
Norēķini ar kreditoriem tiek uzskaitīti pasīva sintētiskajos kontos. Vienā kontā nedrīkst uzskaitīt tādus norēķinus, kas bilancē jāuzrāda atsevišķos posteņos; obligāti jānodala īstermiņa un ilgtermiņa kreditoru parādi.
3.1. Kreditoru parādu uzskaites kontu raksturojums un kontu korespondence
Norēķini par aizņēmumiem tiek iedalīti vairākos kontos:
5110. – aizņēmumi pret obligācijām;
5120. – akcijās pārvēršamie aizņēmumi;
5130. – aizņēmumi ar līdzdalību peļņā;
5140. – citi aizņēmumi;
5150. – īstermiņa aizņēmumi no kredītiestādēm;
5160. – ilgtermiņa aizņēmumi no kredītiestādēm.
…
