Secinājumi
1. Gadskārtas svinības, vadoties no notikumiem dabā, veido aktīvu norišu ciklu ļaužu dzīvē. Tās tiek uzskatītas par svarīgāko elementu senajā laika skaitīšanā.
2. Latviešu senā laika skaitīšana iedalās pēc gada, gadalaikiem, laikiem, savaitēm un dienām.
3. Gada posmus starp svinībām latvieši saukuši par laikiem – ziemas, sērsnu, pavasara, sējas, siena, rudens, veļu un ledus.
4. Gadskārtas svinības latvieši senatnē apzīmējuši par laikiem vai dienām, izņemot Ziemassvētkus, kas vienīgie nosaukti par svētkiem.
5. Visvairāk iecienītākā nodarbība Ziemas saulgriežu laikā ir budēļos iešana un kaladnieču gājieni
6. Budēļos iešanas galvenais mērķis ir mudināt ļaudis nepadoties tumsas un ļaunuma ietekmei, veicināt patiesību un izkaust nepatiesību, vairot prieku un nest sētā auglību un vētību.
7. Ķekatu dejas ir arī simboliski auglības rituāli
8. Raksturīgākās iezīmes ķekatu dejāš ir dejošana aplī, dārziņā, lēciena soļi, skaļa trokšņošana.
…