Secinājumi
Madonā reti, kurš cilvēks nepazīst Nopelniem bagāto kultūras darbinieci Dz. Rubeni. Tieši viņa visaktīvāk ir darbojusies dejas pedagoģijā gan Madonā, gan Madonas rajonā.
skolotāja vadīja vienpadsmit kolektīvus un uzturēja tik augstā līmenī, gūt tik daudz apbalvojumu, tik lielus sasniegumu, tik daudz draugu. Viņas darbības laikā izveidojušies un atzinību ieguvuši visu paaudžu kolektīvi.
Dz. Rubene ir atzinusi: „Laikam jau paši cilvēki ir tas labākais, īstais atalgojums par darbu. Viņi, kas mīl deju un kas šo mīlestību aiznes tālāk”. Un viņas teiktais ir piepildījies : visi viņas dejotāji mīl deju, tik daudzi viņas dejotāji nes tālāk dejas mīlestību citiem.
Dz. Rubene saviem dejotājiem ir vēlējusies iemācīt pazīt gan panākumu saldumu, gan zaudējuma rūgtumu, bet nepazīt vārdu – nevar, un vienmēr apzināties savu pienākumu. Prieks par mazajiem dejotājiem, prieks, ka ne ģimene, ne gadu nasta nevar liegt pasniegt sevi dejā. Prieks, ka Madonu dēvē par dejotāju pilsētu, pateicoties skolotājai Dzidrai Rubenei.
…