Kas ir apmetums? Jautājums šķiet vienkāršs, bet tā tomēr nemaz nav.
Apmetums ir apdares kārta uz ēkas dažādu konstrukciju virsmām, kuru ierīko, lai:
arhitektoniski un dekoratīvi noformētu ēku – iegūtu līdzenas, gludas vai mākslinieciski reljefas ārējās un iekšējās sienas;
tehniski – radītu papildu aizsargkārtu, kas samazina konstrukciju siltuma vadītspēju un skaņas caurlaides spēju, aizsargā tās pret mitrumu, sadrupšanu, tiešu uguns iedarbību. Dažos gadījumos apmetumam jāsatur speciāla rtakstura aizsargīpašības ( izturība pret skābēm, rentgena stariem u.c.);
sanitārhigiēniski – izveidot virsmas, kas aizkavē putekļu un netīrumu uzkrāšanos un ir viegli tīrāmas.
Apmetumu, ko izveido, uzklājot konstrukciju virsmai svaigu javu, kas pēc tam sacietē, sauc par slapjo apmetumu jeb monolīto apmetumu.
Iekštelpās lieto arī sauso apmetumu, ko iegūst, piestiprinot pie apmetamās virsmas rūpnīcā ražotas plānas ģipškartona plātnes. Sauso apmetumu var lietot visās telpās, kurās gaisa mitrums ekspluatācijas apstākļos nepārsniedz 60%. Lietojot sauso apmetumu, nav nepieciešams būvvietā veikt daudzus apdares būvdarbus un palīgdarbus (piemēram, javas sagatavošanu, tās transportēšanu apmešanas vietā u.c). Ēkā netiek ievadīts, kā tas ir, izmantojot slapjo apmetumu, lielais mitruma daudzums, un tas atļauj ēku ātrāk nodot ekspluatācijā. To sekmē arī tas, ka sauso apmetumu, kas nav jāžāvē, var tūlīt tapsēt vai krāsot.…