Deminutīvi latviešu folklorā

Latviešu tautas dziesmas

Latviešu tautas dziesmas ir tas folkloras žanrs, kurās deminutīvi ir sastopami visbiežāk. Tie ir gandrīz ikvienā tautas dziesmā. Taču pievēršot uzmanību deminutīvu semantikai jāatzīst, ka reti ir sastopami gadījumi, kad vārds, kas ir lietots deminutīva formā piešķir tam kādu īpašu nozīmi. To savā darbā „Latviešu tautasdziesmu valoda” ir atzinis arī A. Ozols. Pēc viņa domām deminutīvu plašo lietojumu tautas dziesmās nosaka pantmēra prasības. Līdz ar to deminutīvu izvēli nosaka vispirms nevis to nozīme, bet forma. Tāpēc klasiskajās tautasdziesmās, kur uz to dziesmas idejiskais saturs nespiež, deminutīvs ir uztverams bez deminutīva nozīmes – emocionāls saturs, mīlinājuma nokrāsas piešķiršana ar pamazinājuma formu izteiktajam vārdam.
Runājot par tautas dziesmām, kurās deminutīvs piešķir vārdam vai pašam tautas dziesmas tekstam kādu papildus nozīmi var redzēt, ka tā parasti ir pozitīva un vārda pamazināmā forma parasti izsaka labvēlību pret kādu objektu. Piemēram, dziesmas rindā „Danco, danco budēlīti” ir skaidrs, ka pret budēli ir vērsta labvēlība
…