Pirmais posms statistiskiem pētījumiem ir statistiskā novērošana, kas ir sistemātiskas informācijas vākšana par sabiedrībā notiekošajām ekonomiskajām, demogrāfiskajām, sociālajām parādībām un procesiem, kā arī apkārtējo vidi, saskaņā ar iepriekš izstrādātu programmu. Statistiskā izdala sekojošas informācijas vākšanas organizatoriskās formas:
statistiskie pārskati, t.i. pārskati, kurus apstiprina valsts statistikas institūcijas, tiem ir obligāts raksturs, tiem ir juridisks spēks un dokumentāls pamatojums;
speciāli organizēta statistiskā novērošana, kas tiek organizēta, lai iegūtu datu, kuru nav pārskatos vai kuri nepieciešami pārskatos iekļauto datu pārbaudei;
reģistru novērošana jeb ilgstošu procesu nepārtraukta statistiskā novērošana, kuriem ir fiksēts sākums, attīstības stadija un fiksētas beigas.
Katrai statistiskajai novērošanai ir savs mērķis un uzdevumi, lai nepieļautu lieku datu savākšanu. Statistiskās novērošanas raksturīgākās īpašības ir sistemātiskums, plānveidīgums, plašums un efektivitāte. Novērošanas rezultātā jāpanāk, lai iegūtās ziņas (informācija, dati), kas ir pamatā visam turpmākajam darbam, būtu pilnīgas, savlaicīgas, pareizas un ar zemām izmaksām.
Statistisko novērošanu klasificē pēc informācijas reģistrācijas regularitātes (pārtrauktā un nepārtrauktā novērošana) un pēc pētāmā objekta vienību aptveršanas pilnīguma (pilnā un nepilnā novērošana). Pilnajā novērošanā reģistrē visas pētāmā objekta vienības, nepilnajā – tikai daļu, bet iegūto informāciju izmanto visas statistiskās kopas raksturošanai. Nepilnās statistiskās novērošanas galvenie veidi ir sekojoši – monogrāfiskā, galvenā masīva, anketveida un izlases novērošana.…
