Iedzīvotāji vienlaikus ir gan materiālo un garīgo vērtību ražotāji, gan patērētāji. Tāpēc valsts un tās reģionu ekonomiskā izaugsme un dzīves līmenis ir cieši saistīts ar demogrāfisko attīstību.
Ievērojamākie iedzīvotāju skaita zaudējumi Pirmā un Otrā pasaules kara laikā, pēckara represijas un tām sekojošā masveida imigrācija vēl ilgu laiku ietekmēs Latvijas demogrāfisko attīstību. Kā liecina ekonomistu pētījumi, demogrāfiskās situācijas pasliktināšanos deviņdesmito gadu sākumā Latvijā tāpat kā vairākās citās pārejas valstīs galvenokārt izraisīja sociālais stress, tas ir, visai plašu iedzīvotāju slāņu nespēja pielāgoties strauji mainīgajai sociāli ekonomiskajai situācijai.
Kopš 1991.gada iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir negatīvs, tas ir, mirušo skaits pārsniedz dzimušo skaitu. Šāda depopulācijas tendence saglabājās arī turpmākajos gados. Mirušo skaita pārsvars pār dzimušo skaitu sasniedza maksimumu 1994.gadā, kad tas bija 17,5 tūkstoši. Dzimstības līmenis turpina samazināties gan pilsētās, gan laukos. Sevišķi zems tas ir Rīgā. Dzimušo skaits uz 1000 Rīdziniecēm reproduktīvajā vecumā kopš 1990.gada ir samazinājies vairāk nekā divkārt. Dzimstības līmeni Latvijā ietekmē reproduktīvā vecuma sieviešu skaita samazināšanās, sevišķi 20-29 gadu vecumā, kurā dzimstības rādītāji ir visaugstākie.
Vienlaikus ar iedzīvotāju dabiskā pieauguma samazināšanos ir mainījies ārējās migrācijas virziens – emigrācija diezgan strauji palielinās un tās apjomi vairākkārt pārsniedz imigrācijas plūsmu. Tādējādi iedzīvotāju skaits valstī 1990.-1997.gadā ir samazinājies par 215 tūkstošiem. 1998.gada sākumā tas bija par 8% mazāks nekā pēdējās tautas skaitīšanas laikā 1989.gadā. Valsts iekšējās migrācijas intensitāte pēdējos gados ir stabilizējusies un ir gandrīz 40 tūkstoši cilvēku gadā.
Emigrācija veicina demogrāfisko novecošanos, jo starpvalstu emigrantu vidū ir lielāks darbspējas iedzīvotāju īpatsvars, bet apgādājamo- bērnu un pensijas vecuma iedzīvotāju īpatsvars. Migrācijas dēļ ir samazinājies visu skaitliski lielāko valstī dzīvojošo tautību iedzīvotāju skaits, izņemot latviešus. Skaitliski visvairāk samazinājies slāvu tautības iedzīvotāju skaits, ko ietekmējusi viņu lielāka emigrācija. Latviešu skaits pozitīva migrācijas saldo dēļ palielinās. Tomēr, tā kā mirušo latviešu skaits joprojām ir lielāks nekā dzimušo, vēl arvien turpinās latviešu nācijas skaitliskā samazināšanās.…
