Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:105405
 
Author:
Evaluation:
Published: 20.03.2007.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 5 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
2.  Ievads    3
3.  Pāreja no totalitāriem un autoritāriem režīmiem uz demokrātiskiem režīmiem (vispārējais gadījums/pamati)    4
4.  Austrumeiropa kopš 1953.gada    7
5.  Partiju attīstība Austrumeiropā (pēc komunistisko režīmu sabrukuma )    12
6.  Kopīgas pilsoniskās sabiedrības problēmas post-komunistiskās transformācijas kontekstā    13
7.  Secinājums    15
8.  Literatūras saraksts    16
Extract

Pārēja no totalitāra vai autoritāra režīma uz demokrātisku režīmu pat optimālā gadījumā nenotiek momentāli. Pārejas laikā pastāvošais politiskais režīms neatbilst nevienam no trim tipiem. Turklāt aizsākušās demokrātiskās tendences var nenovest pie demokrātijas iedibināšanās. Tagad apskatīsim uz kādiem iznākuma variantiem mums norāda pasaules politiskā pieredze.
1. Politiskajā praksē iedibinās liberālā demokrātija; tas nozīmē, ka sabiedrības vairākums un aktīvie politiskie aktieri pamatvilcienos vienojas par demokrātiskiem politiskās spēles noteikumiem.
2. Atjaunojas autoritārs režīms, bet jau kādā citā formā.
3. Iestājas ‘varas mazasinība vai apjukums’; nepārtraukti mijas dažādas valdības, no kurām neviena nevar nodrošināt, ka iedibinātos jaumi galvenie spēles noteikumi, jo nespēj panākt, lai galvenie politiskie aktieri par tādiem vienotos. Protams, šāds stāvoklis nevar vilkties bezgalīgi un plašākā vēsturiskā perspektīvā kādam režīma variantam ir jārealizējas.
4. Izraisās asas sociālās kolīzijas, kas var pavērt ceļu revolucionāriem režīmiem, kuru ievadītās pārmaiņas sniedzas tālu ārpus politikas un, ja pārejas laika radikālajiem aktieriem ir pietiekami politiskie resursi, var skart sabiedrības ekonomisko pamatu. Zemēs, kuru ekonomiskās dzīves pamatos ir kapitālistiskās attiecības, var notikt sociālistiskošanās, bet Eiropas postkomunistiskajās zemēs jāveic ‘apgrieztā revolūcija’, t.i., jāatjauno tirgus ekonomika, ko komunistiskais režīms savā laikā likvidēja .
Pārejas laikā politiskās spēles noteikumi nav skaidri definēti, tos pastāvīgi koriģē un apstrīd. Politiskie aktieri faktiski ne tik daudz cīnās par to, lai tūlīt piepildītu savas tiešās politiskās intereses, bet par to, lai panāktu sev izdevīgu procedurālo noteikumu ansambli, kurš nākotnē nosacīs uzvarētājus un zaudētājus. Latvijā tā bija cīņa tādos principiālos jautājumos kā pilsonība, vēlēšanu norise, izpildvaras un likumdošanas institūciju savstarpējās attiecības, pašvaldību tiesības un pienākumi, nemaz jau nerunājot par īpašuma jautājumiem utt.
Parasti pāreju uz demokrātisku režīmu iedala divos posmos – liberalizācija un demokratizācijā. Laika ziņā tie var vairāk vai mazāk segties, taču parasti pirmais posms ievada otro. Liberalizācija ir pilsoņu tiesību palielināšana, no kuras lielā mērā atkarīgs pašas pārejas plašums un dzīļums, kā arī demokratizācijas iespējas.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −5,48 €
Work pack Nr. 1181831
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register