Vārds „demokrātija” tulkojumā no grieķu valodas nozīmē tautas varu (demos – tauta, kratos – vara). Tautas varas jēdziens radies senajā Grieķijā, Atēnās. Šis jēdziens jau tad bija deformēts, jo lielākā iedzīvotāju daļa bija beztiesīgi – nepilngadīgie un vergi. Demokrātija tiek traktēta kā valsts politiskās organizācijas forma, kas pamatojas uz tautas atzīšanu par varas nesēju, uz tās tiesībām piedalīties valsts lietu lemšanā un pietiekami plašu tiesību un brīvību loku pilsoņiem, mazākuma pakļaušanos vairākumam.
Demokrātijas jēdziens tiek pielietots arī attiecībā uz citu politisko un sociālo institūciju – politisko partiju, sabiedrisko organizāciju, ražošanas organizāciju u.c. – organizāciju un darbību. Šo terminu pielieto arī, lai raksturotu politisko kursu, sociāli – politiskus uzskatus.
Bijušais ASV prezidents Vudro Vilsons (1856-1924) sacīja, “Demokrātija nav tik daudz kā valdības forma, bet gan kā principu sistēma”.
Demokrātija ir arī sociāls sakārtojums, kurā cilvēku tiesības un pienākumi tiek saprasti un cienīti. Termins 'demokrātija' ir bieži salīdzināts ar politisko liberālismu, tādejādi padarot to līdzīgu fundamentālām tiesībām tādām kā reliģijas, vārda, saistību brīvībai un vienlīdzībai likuma priekšā.
Demokrātiska sabiedrība ir tāda, kurā lielākā daļa iedzīvotāju ieņem drīzāk aktīvu nekā pasīvu lomu. Kāda ir ši loma? Vai jums ir tiesības balsot? Kā jūs padarat savus uzskatus dzirdamus un prezentējamus valsts līmenī?…
