Demokrātija, tulkojumā no grieķu valodas nozīme "tautas vara". Jēdziens “demokrātija” ir kļuvis par vienu no jaunāko laiku eiropeiskās civilizācijas parolēm. Mūsdienu pasaulei vairs nepietiek ar demokrātiju par katru cenu – svarīgi, lai šī demokrātija būtu ar noteiktu kvalitāti, vispirms noturīguma un neatgriezeniskuma ziņā. Demokrātiskā valsts pārvaldes forma tiek uzskatīta par visvēlamāko daudzās jo daudzās mūsdienu pasaules valstīs, protams, arī Latvijā. Vēsturiski ir iespējams izdalīt tiešo demokrātiju, reprezentatīvo demokrātiju un jaukto demokrātiju. Demokrātijā kā valsts pārvaldes formā katram pilsonim ir tiesības piedalīties savas valsts pārvaldīšanā. Atsevišķu valstij svarīgu lēmumu pieņemšanā vai grozīšanā iespējamas arī visu pilsoņu balsojums. Pārstāvnieciskā demokrātija nozīmē, ka pilsoņi balso par noteiktiem cilvēkiem un politiskām partijām, lai tie viņus pārstāvētu. Demokrātija Latvijā būtu tikai ieguvēja, ja ar laiku visplašākie pilsoniskās sabiedrības slāņi ne tikai īpašu projektu ietvaros, bet ikdienā kritiski uzraudzītu partiju kampaņas un to tēriņus. Demokrātiskā režīmā pilsoņi kontrolē valsti, bet valsts garantē pilsoniskās sabiedrības suverenitāti, konfliktu risināšanas atklātumu un tiesiskumu, tāpēc demokrātijas apstākļos ļoti svarīgi ir paaugstināt visas tautas politiskā intelekta , kultūras un atbildības līmeni. Valsts arī gādā, lai sabiedrībā varētu izpausties daudzveidīgās intereses. Demokrātiska valsts forma pēc savas būtības ir vairākuma vara, respektējot mazākuma intereses. Tikai tad, ja tiek izprasts mazākums, veidojas reāls uzskatu un atziņu plurālisms un paveras iespēja pieņemt optimālus politiskos lēmumus. Demokrātijas jēdziens demokrātiskā valstī nozīmē cilvēka dzīvības, brīvības, veselības, goda un īpašuma aizsardzību.
Pirmkārt, ar jēdzienu demokrātija apraksta sabiedrības pārvaldes formu jeb politisko režīmu. Valsts ir nepieciešams demokrātijas ietvars, jo demokrātija var funkcionēt tikai valstī.
…
